Zaļās tējas/arbatmedu lapu bioķīmiskās īpašības
Zaļā tēja tiek saukta par vienu no veselīgākajiem dzērieniem pasaulē. Tā satur daudz antioksidantu, kas uzlabo smadzeņu darbību, palīdz svara kontrolē un samazina vēža un sirds slimību risku. Zaļās tējas augs satur daudz bioloģiski aktīvu un veselībai labvēlīgu savienojumu. Tējas lapās ir daudz polifenolu, kas samazina iekaisuma procesus organismā un palīdz cīnīties pret vēzi. Zaļajā tējā ir katehīns (zināms arī kā epigallokatehīna-3-gallāts – EGCG). Katehīni ir dabīgi antioksidanti, kas samazina brīvo radikāļu veidošanos organismā, aizsargājot šūnas un molekulas no bojājumiem. Brīvo radikāļu pārmērība veicina novecošanos un daudzu hronisku slimību attīstību. EGCG ir viens no spēcīgākajiem zaļās tējas savienojumiem. Iespējams, tieši tas nodrošina ārstnieciskās īpašības. Zaļā tēja satur arī nelielu daudzumu minerālvielu, kas var būt noderīgas Jūsu veselībai.
Veselības ieguvumi
Zaļā tēja ne tikai uztur modrību, bet arī var uzlabot smadzeņu funkcijas. Galvenā aktīvā viela ir kofeīns, kas ir pazīstams stimulants. Kofeīns iedarbojas uz smadzenēm, bloķējot nomākošo neirotransmiteru adenozīnu. Tā rezultātā palielinās neironu aktivitāte un tādu neirotransmiteru kā dopamīns un norepinefrīns koncentrācija. Pētījumi liecina, ka kofeīns var uzlabot garastāvokli, modrību, reakcijas laiku un atmiņu. Taču kofeīns nav vienīgais smadzeņu darbību veicinošs savienojums zaļajā tējā. Tajā ir arī aminoskābe L-teanīns, kas var šķērsot asins–smadzeņu barjeru. L-teanīns palielina nomākošā neirotransmitera GABA aktivitāti, kā arī paaugstina dopamīna līmeni un alfa vilņu veidošanos smadzenēs. Pētījumi liecina, ka kofeīnam un L-teanīnam var būt sinerģiska iedarbība – kopā tie var spēcīgāk uzlabot smadzeņu darbību. Pateicoties L-teanīnam un nelielai kofeīna devai, zaļā tēja piedāvā maigāku garšu. Daudzi ziņo, ka, tējas vietā izvēloties tā vietā kafiju, viņiem ir stabili enerģijas līmeņi un produktīvāka diena. Zaļā tēja var paātrināt vielmaiņu un veicināt tauku dedzināšanu īsā laikā, lai gan pētījumu rezultāti ir pretrunīgi un šos apgalvojumus nevar apstiprināt. Tā satur spēcīgus antioksidantus, kas var pasargāt pret vēzi. Daži pētījumi rāda, ka tiem, kas dzer zaļo tēju, ir mazāka risks saslimt ar dažādām vēža formām. Turklāt katehīnu savienojumi zaļajā tējā var aizsargāt dzīvnieku modeļu neironus un iespējams samazināt demences risku, bet šajā jomā nepieciešami plašāki pētījumi ar cilvēkiem. Katehīni var kavēt baktēriju vairošanos mutē, samazinot sliktas elpas risku. Zaļā tēja var samazināt kopējo un ZBL („slikto”) holesterīnu, kā arī aizsargāt ZBL daļiņas no oksidācijas. Pētījumi liecina, ka tiem, kas dzer zaļo tēju, ir zemāks sirds un asinsvadu slimību risks. Tā kā zaļā tēja var paātrināt vielmaiņu īsā laikā, tiek uzskatīts, ka tā var palīdzēt svara samazināšanā. Daži pētījumi rāda, ka tā var samazināt ķermeņa tauku daudzumu, īpaši vēdera zonā. Tomēr daži zinātniski pētījumi neuzrāda statistiski nozīmīgu svara zudumu, tāpēc zinātniekiem ir jāveic papildu pētījumi, lai apstiprinātu šo efektu.
- Caruana, M., & Vassallo, N. (2015). Tea polyphenols in Parkinson’s disease. In Natural Compounds as Therapeutic Agents for Amyloidogenic Diseases (pp. 117-137). Springer, Cham.
- Chacko, S. M., Thambi, P. T., Kuttan, R., & Nishigaki, I. (2010). Beneficial effects of green tea: a literature review. Chinese Medicine, 5(1), 1-9.
- Chen, Y., Wu, Y., Du, M., Chu, H., Zhu, L., Tong, N., ... & Chen, J. (2017). An inverse association between tea consumption and colorectal cancer risk. Oncotarget, 8(23), 37367.
- Diepvens, K., Westerterp, K. R., & Westerterp-Plantenga, M. S. (2007). Obesity and thermogenesis related to the consumption of caffeine, ephedrine, capsaicin, and green tea. American Journal of Physiology-Regulatory, Integrative and Comparative Physiology.
- Eng, Q. Y., Thanikachalam, P. V., & Ramamurthy, S. (2018). Molecular understanding of Epigallocatechin gallate (EGCG) in cardiovascular and metabolic diseases. Journal of Ethnopharmacology, 210, 296-310.
- Fujiki, H., Watanabe, T., Sueoka, E., Rawangkan, A., & Suganuma, M. (2018). Cancer prevention with green tea and its principal constituent, EGCG: From early investigations to current focus on human cancer stem cells. Molecules and Cells, 41(2), 73.
- Gregersen, N. T., Bitz, C., Krog-Mikkelsen, I., Hels, O., Kovacs, E. M., Rycroft, J. A., ... & Astrup, A. (2009). Effect of moderate intakes of different tea catechins and caffeine on acute measures of energy metabolism under sedentary conditions. British Journal of Nutrition, 102(8), 1187-1194.
- Yuan, J. M. (2013). Cancer prevention by green tea: evidence from epidemiologic studies. The American Journal of Clinical Nutrition, 98(6), 1676S-1681S.
- Kelly, S. P., Gomez‑Ramirez, M., Montesi, J. L., & Foxe, J. J. (2008). L‑theanine and caffeine in combination affect human cognition as evidenced by oscillatory alpha‑band activity and attention task performance. The Journal of Nutrition, 138(8), 1572S‑1577S.
- Kelly, S. P., Gomez‑Ramirez, M., Montesi, J. L., & Foxe, J. J. (2008). L‑theanine and caffeine in combination affect human cognition as evidenced by oscillatory alpha‑band activity and attention task performance. The Journal of Nutrition, 138(8), 1572S‑1577S.
- Kuriyama, S. (2008). The relation between green tea consumption and cardiovascular disease as evidenced by epidemiological studies. The Journal of Nutrition, 138(8), 1548S‑1553S.
- Lodhia, P., Yaegaki, K., Khakbaznejad, A., Imai, T., Sato, T., Tanaka, T., ... & Kamoda, T. (2008). Effect of green tea on volatile sulfur compounds in mouth air. Journal of Nutritional Science and Vitaminology, 54(1), 89‑94.
- Mandel, S. A., Amit, T., Weinreb, O., Reznichenko, L., & Youdim, M. B. (2008). Simultaneous manipulation of multiple brain targets by green tea catechins: a potential neuroprotective strategy for Alzheimer and Parkinson diseases. CNS Neuroscience & Therapeutics, 14(4), 352‑365.
- Miller, P. E., Zhao, D., Frazier‑Wood, A. C., Michos, E. D., Averill, M., Sandfort, V., ... & Blumenthal, R. S. (2017). Associations of coffee, tea, and caffeine intake with coronary artery calcification and cardiovascular events. The American Journal of Medicine, 130(2), 188‑197.
- Morin, M. P., Bedran, T. B. L., Fournier‑Larente, J., Haas, B., Azelmat, J., & Grenier, D. (2015). Green tea extract and its major constituent epigallocatechin‑3‑gallate inhibit growth and halitosis‑related properties of Solobacterium moorei. BMC Complementary and Alternative Medicine, 15(1), 48.
- Nagao, T., Hase, T., & Tokimitsu, I. (2007). A green tea extract high in catechins reduces body fat and cardiovascular risks in humans. Obesity, 15(6), 1473‑1483.
- Nathan, P. J., Lu, K., Gray, M., & Oliver, C. (2006). The neuropharmacology of L‑theanine (N‑ethyl‑L‑glutamine) a possible neuroprotective and cognitive enhancing agent. Journal of Herbal Pharmacotherapy, 6(2), 21‑30.
- Nobre, A. C., Rao, A., & Owen, G. N. (2008). L‑theanine, a natural constituent in tea, and its effect on mental state. Asia Pacific Journal of Clinical Nutrition, 17.
- Reuter, S., Gupta, S. C., Chaturvedi, M. M., & Aggarwal, B. B. (2010). Oxidative stress, inflammation, and cancer: how are they linked?. Free Radical Biology and Medicine, 49(11), 1603‑1616.
- Ruxton, C. H. S. (2008). The impact of caffeine on mood, cognitive function, performance and hydration: a review of benefits and risks. Nutrition Bulletin, 33(1), 15‑25.
- Stendell‑Hollis, N. R., Thomson, C. A., Thompson, P. A., Bea, J. W., Cussler, E. C., & Hakim, I. A. (2010). Green tea improves metabolic biomarkers, not weight or body composition: a pilot study in overweight breast cancer survivors. Journal of Human Nutrition and Dietetics, 23(6), 590‑600.
- Venables, M. C., Hulston, C. J., Cox, H. R., & Jeukendrup, A. E. (2008). Green tea extract ingestion, fat oxidation, and glucose tolerance in healthy humans. The American Journal of Clinical Nutrition, 87(3), 778‑784.
- Wang, H., Wen, Y., Du, Y., Yan, X., Guo, H., Rycroft, J. A., ... & Mela, D. J. (2010). Effects of catechin enriched green tea on body composition. Obesity, 18(4), 773‑779.
- Weinreb, O., Mandel, S., Amit, T., & Youdim, M. B. (2004). Neurological mechanisms of green tea polyphenols in Alzheimer's and Parkinson's diseases. The Journal of Nutritional Biochemistry, 15(9), 506‑516.
