Selēns

Sēla nozīme organismā

Sēls iesaistās vairāk nekā 200 hormonu un fermentu aktivācijā un pats tos aktivizē. Aptuveni 80 % organismam nepieciešamās enerģijas tiek ražots, lietojot bioloģiskos procesus, kuros piedalās sēls. Šī enerģija ir vitāli svarīga šūnu vielu transportam, muskuļu darbībai un jaunu vielu sintēzei. Fizioloģiski tās nozīme ir pieauguša cilvēka sirdij, lai nodrošinātu asinsriti un šūnu barošanu, plaušām – gāzu apmaiņai, aknām – nevajadzīgu vielmaiņas vielu izvadīšanai un sintēzei, kuņģim un zarnām – uzturvielu pārstrādei un uzsūkšanai. Tāpēc sēla deficīts var traucēt jebkuras orgānu sistēmas darbību un pat izraisīt hronisku nogurumu. Sēls ir būtiska imūnsistēmas stiprināšanai. Pētījumi rāda, ka paaugstināts sēla līmenis asinīs ir saistīts ar pastiprinātu imūnatbildi. Sēls palīdz veidot kvalitatīvus antivielas un aktivēt imūno interferonu. Turpretī sēla trūkums vājina imūnās šūnas un var novest pie lēnāka imūnatbildes rašanās. Turklāt sēla papildinājums var palīdzēt stiprināt cilvēku imūnsistēmu, kas sirgst ar gripu, tuberkulozi un hepatītu C. Tātad sēls ir spēcīgs antioksidants – tas cīnās ar oksidatīvo stresu organismā un palīdz aizsargāt pret hroniskām neiekaisuma slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu saslimšanām vai vēzi. Sēls arī veicina vairogdziedzera darbību – aktivizē vairogdziedzera hormonu un joda uzsūkšanos, kā arī aizsargā vairogdziedzeri no brīvo radikāļu bojājumiem. Vairogdziedzera audos sēls ir konstatēts lielākā koncentrācijā nekā citos orgānos. Vairogdziedzerim ir nozīmīga loma vielmaiņas regulēšanā, kā arī bērnu augšanas un attīstības procesos. Sēla deficīts ir saistīts ar autoimūnām vairogdziedzera slimībām (piemēram, Hašimoto tiroidītu) un hipotirozi. Sēls aizsargā sirds muskuli un asinsvadus no bojājumiem un aterosklerotisko plāksnīšu veidošanās. Tas palīdz uzturēt sirds veselību, jo zems sēla līmenis ir saistīts ar paaugstinātu sirds slimību risku. Sēls darbojas arī kā pretiekaisuma līdzeklis un mazina oksidatīvo stresu organismā. Oksidatīvais stress un iekaisumi veicina aterosklerozi un plāksnīšu veidošanos artērijās. Turklāt sēls palielina glutationperoksidāzes – fermenta, kas novērš šūnu vidi pārāk skābu, – līmeni. Šis fermenta efekts sniedz aizsardzību šūnu membrānām un veicina bojāto šūnu atjaunošanos. Sēls tiek saistīts ar Alcheimera slimības profilaksi. Pieaugot cilvēku skaitam ar šo slimību, jārod efektīvi veidi tās novēršanai. Uzskata, ka oksidatīvais stress ir ievērojami saistīts ar neirodeģeneratīvām slimībām (Parkinsona slimība, multiplā skleroze, Alcheimera slimība), to rašanās un attīstība arī. Daži pētījumi norāda, ka Alcheimera pacientiem asinīs ir zemāks sēla līmenis. Turklāt ir pierādīts, ka antioksidanti gan pārtikā, gan uztura bagātinātājos (tostarp sēls) var uzlabot atmiņu Alcheimera slimniekiem.

Sēls pārtikas produktos

Par laimi, daudzi pārtikas produkti nodrošina labu sēla devu:

• 85 g austeru – 238 % RPN
• 5 g Brazīlijas riekstu – 174 % RPN
• 159 g mencas – 171 % RPN
• 2 lielas olas (100 g) – 56 % RPN
• 48 g sardīņu – 46 % RPN
• 28 g saulespuķu sēklu – 12 % RPN
• 84 g vistas krūtiņas – 12 % RPN
• 97 g šiitake sēņu – aptuveni 10 % RPN

Sēla deficīta pazīmes un iespējamais toksicitātes risks

Veselīgi dzīvojot, sēla deficīts parasti neparādās. Tomēr, ja pietrūkst arī citu spēcīgu antioksidantu (piemēram, C un E vitamīna), imūnsistēma var vājoties. Lai gan sēls ir nepieciešams organismam, tā pārdozēšana var būt toksiska un pat letāla. Ieteicamā dienas deva ir 55 µg, bet maksimāli pieļaujamais līmenis – 400 µg dienā. Veselam pieaugušajam ar psiholoģisku, fizisku vai toksisku slodzi ieteicams lietot aptuveni 100 µg, hronisku slimību gadījumā – aptuveni 200 µg dienā. Preventīvās devas ir 200–400 µg, tomēr tikai pēc ārsta ieteikuma; onkoloģijas gadījumos sēla devas var sasniegt 800 µg, taču tikai medicīniski lietojot. Toksicitāte visbiežāk izpaužas, lietojot uztura bagātinātājus, nevis pārtiku. Simptomi ir matu izkrišana, reibonis, slikta dūša, vemšana, sejas apsārtums, drebuļi, muskuļu sāpes. Smagos gadījumos var rasties nopietnas gremošanas un nervu sistēmas problēmas, sirdstriekas, nieru mazspēja un pat nāve. Ieteicams lietot kopā ar Q10, C un E vitamīnu, B grupas vitamīnu kompleksu un antioksidantiem no zaļās tējas vai ginkgedolas ekstraktiem.