Uzturvielu trūkuma, dažādu veselības stāvokļu vai individuālu sportisko mērķu sasniegšanai visā pasaulē tiek lietoti dažādi uztura bagātinātāji. Bieži vien uztura bagātinātāju izvēli nosaka reklāmas ietekme, nevis objektīvi lēmumi. Citkārt, pat apzināti izvēlēti uztura bagātinātāji, ja nav zināšanu vai intereses par to lietošanas īpatnībām, nesniedz vēlamo efektu. Tāpēc, runājot par mūsu organismam nepieciešamajiem uztura bagātinātājiem, ir jāizceļ vairāki būtiski aspekti.
Plašs uztura bagātinātāju klāsts un atšķirīgas lietošanas vadlīnijas apgrūtina konkrēta produkta izvēli
Balstoties uz zinātnisko literatūru, uztura bagātinātāju tirgus pasaulē paplašinās straujāk nekā jebkad agrāk. Liels un nepārtraukti pieaugošs piedāvājums var radīt ievērojamus izaicinājumus parastam patērētājam. Lietojot neatbilstošus, nepārbaudītus vai nedrošus uztura bagātinātājus, patērētāji var saskarties ar dažādām veselības problēmām, piemēram, akūtiem aknu bojājumiem. Jau 2017. gadā Navarro un citi pētnieki publicēja pētījumu, kas atklāja, ka nepareiza dozēšana un lietošanas stratēģijas trūkums var radīt nopietnu apdraudējumu veselībai. Tāpēc, runājot par uztura bagātinātājiem, ir svarīgi zināt to lietošanas noteikumus, devas un regulāras lietošanas nozīmi. Tāpat bioloģiskās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm nosaka atšķirīgas vitamīnu un minerālvielu vajadzības. Lai gan dienas devas bieži vien ir līdzīgas, ņemot vērā individuālās atšķirības, īpaši ķermeņa masu, sievietēm parasti nepieciešamas mazākas pamatvitamīnu devas.
Kas nepieciešams, lai sasniegtu optimālu rezultātu, lietojot uztura bagātinātājus?
Runājot par lietošanas ilgumu, noteiktu vielu (piemēram, dzelzs) uzsūkšanās var ilgt vairākus mēnešus. Apsverot sievietes un to menstruālo ciklu, pēc vairāku mēnešu lietošanas efektīvākas būs lielākas dzelzs un folijskābes devas salīdzinājumā ar vīriešiem. Tāpat, ja organismā trūkst tādu vitamīnu kā D un E, to lietošana var ilgt pat līdz gadam. Tāpēc, pat lietojot lielākas devas nekā ieteikts, bet nepievēršot uzmanību lietošanas ilgumam, būtisks efekts var neparādīties. Bieži cilvēki meklē individuālas vitamīnu programmas, kas samazina nogurumu, uzlabo darbaspējas vai fizisko izturību. Šādu mērķu sasniegšanai vispirms jānovērš dzelzs, D vitamīna un noteiktu B grupas vitamīnu trūkums, kas palīdz nodrošināt enerģiju. Šie vitamīni sākotnēji var palīdzēt mazināt simptomus, bet, lai būtiski samazinātu enerģijas trūkumu vai hronisku nogurumu, var būt nepieciešami 6 vai vairāk mēneši. Citiem vārdiem sakot, daži vitamīnu iedarbības mehānismi var parādīties jau pēc nedēļas, bet citi — tikai pēc 6–12 mēnešiem. Pirmie rezultāti bieži var nebūt jūtami vairākus mēnešus. Piemēram, vīriešu uztura bagātinātājos bieži nepieciešams lielāks cinka daudzums nekā sievietēm. Sievietēm dienā nepieciešami apmēram 8 mg cinka, bet vīriešiem — 11 mg. Cinks ir ļoti svarīgs vīriešu organismam — tas veicina testosterona ražošanu, nodrošina prostatas veselību un piedalās olbaltumvielu sintēzē.
Lietošanas stratēģija — kāpēc tā ir svarīga?
Lai sasniegtu vēlamo efektu, uztura bagātinātāji jālieto tik ilgi, cik to iesaka ražotājs vai jūsu konsultējošais speciālists. Lietošanas režīms ir ļoti svarīgs. Piemēram, uztura šķiedrvielas var dot pozitīvu efektu jau pēc nedēļas, bet optimālais rezultāts var parādīties tikai pēc mēneša vai vēlāk. Var izdalīt trīs svarīgus punktus uztura bagātinātāju lietošanā: 1. Lietošanas laiks dienas laikā 2. Kopējais lietošanas ilgums 3. Lietošanas regularitāte, kas ļauj nodrošināt vajadzīgās vielas visu gadu! Lai izvēlētos jums piemērotu lietošanas modeli, vispirms nepieciešams noteikt un definēt savu personīgo mērķi. Zinot savu mērķi, būs vieglāk izvēlēties efektīvu papildinājumu ķēdi. Lietojot uztura bagātinātājus konsekventi un izvēloties tos, kuru efektivitāti apstiprina neatkarīgi zinātniski pētījumi, iespējams sasniegt patiešām lieliskus rezultātus.
- Ahmadi, S., Bashiri, R., Ghadiri-Anari, A., & Nadjarzadeh, A. (2016). Antioxidant supplements and semen parameters: An evidence based review. International Journal of Reproductive BioMedicine, 14(12), 729.
- Bailey RL. Current regulatory guidelines and resources to support research of dietary supplements in the United States. Crit Rev Food Sci Nutr. 2020;60(2):298-309. doi: 10.1080/10408398.2018.1524364. Epub 2018 Nov 13. PMID: 30421981; PMCID: PMC6513729.
- Booth A, Camacho P. A Closer look at calcium absorption and the benefits and risks of dietary versus supplemental calcium. Postgrad Med. 2013 Nov;125(6):73-81. doi: 10.3810/pgm.2013.11.2714. PMID: 24200763.
- Crawford C, Boyd C, Avula B, Wang YH, Khan IA, Deuster PA. A Public Health Issue: Dietary Supplements Promoted for Brain Health and Cognitive Performance. J Altern Complement Med. 2020 Apr;26(4):265-272. doi: 10.1089/acm.2019.0447. Epub 2020 Mar 2. PMID: 32119795; PMCID: PMC7153641.
- Garthe I, Maughan RJ. Athletes and Supplements: Prevalence and Perspectives. Int J Sport Nutr Exerc Metab. 2018 Mar 1;28(2):126-138. doi: 10.1123/ijsnem.2017-0429. Epub 2018 Mar 26. PMID: 29580114.
- Grewal P, Ahmad J. Severe liver injury due to herbal and dietary supplements and the role of liver transplantation. World J Gastroenterol. 2019 Dec 14;25(46):6704-6712. doi: 10.3748/wjg.v25.i46.6704. PMID: 31857773; PMCID: PMC6920659.
- Hamishehkar, H., Ranjdoost, F., Asgharian, P., Mahmoodpoor, A., & Sanaie, S. (2016). Vitamins, Are They Safe?. Advanced pharmaceutical bulletin, 6(4), 467–477. https://doi.org/10.15171/apb.2016.061
- Kerksick, C.M., Wilborn, C.D., Roberts, M.D. et al. ISSN exercise & sports nutrition review update: research & recommendations. J Int Soc Sports Nutr 15, 38 (2018). https://doi.org/10.1186/s12970-018-0242-y
- Navarro VJ, Khan I, Björnsson E, Seeff LB, Serrano J, Hoofnagle JH. Liver injury from herbal and dietary supplements. Hepatology. 2017 Jan;65(1):363-373. doi: 10.1002/hep.28813. Epub 2016 Nov 17. PMID: 27677775; PMCID: PMC5502701.
- Porrini M, Del Boʼ C. Ergogenic Aids and Supplements. Front Horm Res. 2016;47:128-52. doi: 10.1159/000445176. Epub 2016 Jun 27. PMID: 27348226.
- Stoffel, N. U., Cercamondi, C. I., Brittenham, G., Zeder, C., Geurts-Moespot, A. J., Swinkels, D. W., … Zimmermann, M. B. (2017). Iron absorption from oral iron supplements given on consecutive versus alternate days and as single morning doses versus twice-daily split dosing in iron-depleted women: two open-label, randomised controlled trials. The Lancet Haematology, 4(11), e524–e533. doi:10.1016/s2352-3026(17)30182-5