Katra diena mēs sastopamies ar fiziskiem, garīgiem vai emocionāliem kairinātājiem, kas var izraisīt stresu, fizisku vai psihisku nogurumu. Organismam vislielāko kaitējumu nodara ilgstošs vai hronisks nogurums. Tehnoloģiju, plašas un ātri mainīgas informācijas laikmetā arvien vairāk pievērš uzmanību dabiskām un profilaktiskām metodēm noguruma un stresa mazināšanai. Šādā situācijā ļoti labi var palīdzēt tonizējošas īpašības saturoši augu preparāti, kas palielina darbaspējas, samazina nogurumu un palīdz pielāgoties nelabvēlīgiem fiziskiem, ķīmiskiem, bioloģiskiem un psiholoģiskiem faktoriem. Viens no populārākajiem augiem ar šādām īpašībām ir ženšeņš. Šo augu ķīniešu medicīnā izmanto jau vairākus tūkstošus gadu kā vispārēju toniku, adaptogēnu, kas palielina organisma izturību pret stresu, uzlabo vispārējo pašsajūtu un tiek lietots dažādu hronisku slimību ārstēšanā.
Žeņšeņa sugas
Šo lēni augošo, gaļīgo sakņu augu var klasificēt pēc tā, cik ilgi tas audzēts. Svaigs ženšeņš tiek vākti līdz 4 gadiem, baltais - no 4 līdz 6 gadiem, sarkanais - pēc 6 un vairāk gadiem. Populārākie ir amerikāņu ženšeņš (Panax quinquefolius) un ķīniešu ženšeņš (Panax ginseng C. A. Meyer). Amerikas un Ķīnas ženšeņi atšķiras pēc aktīvo vielu koncentrācijas un ietekmes uz organismu. Uzskata, ka amerikāņu ženšeņš darbojas nomierinoši, bet ķīniešu ženšeņš ir tonizējošs un stimulējošs.
Žeņšeņa galvenās sastāvdaļas un to iedarbība
Žeņšeņā ir divi nozīmīgi savienojumi: ginsenozīdi un gintonīns. Šie savienojumi viens otru papildina un ir veselībai labvēlīgi. Ginsenozīds ir bioloģiski aktīvs ženšeņa savienojums, saukts arī par triterpēna saponiņu. Ir veikti daudzi zinātniski pētījumi, kas pierāda tā pozitīvu farmakoloģisko ietekmi sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, vēža, diabēta, hroniska noguruma un citu hronisku slimību ārstēšanā.
Žeņšeņa labums organismam
Žeņšeņš ir vērtīgs ar savām antioksidantu un pretiekaisuma īpašībām. Pētījumi liecina, ka sarkanais ženšeņš var palīdzēt samazināt oksidatīvo stresu, palielinot antioksidantu fermentu aktivitāti. Žeņšeņš var uzlabot smadzeņu funkcijas, piemēram, atmiņu, uzvedību un noskaņojumu. Ir pierādīts, ka ženšeņš var būt noderīga alternatīva vīriešu erekcijas disfunkcijas ārstēšanā, aizsargājot dzimumlocekļa asinsvadus un audus no oksidatīvā stresa un palīdzot atjaunot normālu funkciju. Tāpat ženšeņš stimulē slāpekļa oksīda ražošanu, kas palīdz atslābināt dzimumlocekļa muskuļus un uzlabo asinsriti. Tomēr nepieciešami vēl papildu pētījumi, lai skaidri apstiprinātu ietekmi uz erekcijas disfunkciju. Žeņšeņš arī stiprina imūnsistēmu. Pētījumi parādīja, ka trīs mēnešu sarkanā ženšeņa ekstrakta lietošana uzlabo imūnsistēmas rādītājus salīdzinājumā ar placebo. Zinātnieki pierādījuši, ka ginsenozīdi var samazināt iekaisumu un nodrošināt antioksidantu efektu. Ląstelių cikls ir process, kurā šūnas parasti aug un dalās. Ginsenozīdi var būt noderīgi, novēršot nenormālu šūnu ražošanu un augšanu. Dažu pētījumu pārskats liecina, ka cilvēkiem, kuri lieto ženšeņu, vēža risks var būt par 16% zemāks. Žeņšeņš var arī uzlabot pacientu, kuriem tiek veikta ķīmijterapija, veselību, samazinot blakusparādības un pastiprinot dažu zāļu iedarbību. Ir pierādīts, ka ženšeņš palīdz cīnīties ar nogurumu un palielina enerģiju. Četru nedēļu pētījumā 90 cilvēki ar hronisku nogurumu saņēma 1 vai 2 gramus ženšeņa vai placebo. Tie, kas lietoja ženšeņu, piedzīvoja mazāku fizisko un psihisko nogurumu, kā arī samazinātu oksidatīvo stresu salīdzinājumā ar placebo grupu. Pārskatot vairāk nekā 155 pētījumus, tika secināts, ka ženšeņa papildinājumi var palīdzēt samazināt nogurumu un uzlabot fizisko aktivitāti. Žeņšeņš ir noderīgs arī glikozes līmeņa kontrolē cilvēkiem ar vai bez cukura diabēta. Ir pierādīts, ka Amerikas un Āzijas ženšeņš uzlabo aizkuņģa dziedzera šūnu funkciju, palielina insulīna ražošanu un uzlabo glikozes uzsūkšanos audos.
Žeņšeņa lietošana
Žeņšeņa sakni var lietot dažādi. To var ēst svaigu vai viegli tvaicētu, pagatavot tēju. Žeņšeņa ekstraktu var atrast pulvera, tablešu, kapsulu un eļļas formā. Lietošanas daudzums ir atkarīgs no stāvokļa, kuru vēlaties uzlabot. Parasti ieteicams lietot 1–2 gramus svaigas ženšeņa saknes vai 200–400 mg ekstrakta dienā. Labāk sākt ar mazākām devām un pakāpeniski palielināt. Meklējiet standartizētu ženšeņa ekstraktu ar 2–3% kopējā ginsenozīdu daudzuma un lietojiet to pirms ēšanas, lai uzlabotu absorbciju un iegūtu visu šī auga labumu.
- Bach, H. V., Kim, J., Myung, S. K., & Cho, Y. (2016). Efficacy of Ginseng supplements on fatigue and physical performance: a meta-analysis. Journal of Korean medical science, 31(12), 1879-1886.
- CHOI, K. T. (2008). Botanical characteristics, pharmacological effects and medicinal components of Korean Panax ginseng CA Meyer. Acta Pharmacologica Sinica, 29(9), 1109-1118.
- Geng, J., Dong, J., Ni, H., Lee, M. S., Wu, T., Jiang, K., ... & Malouf, R. (2010). Ginseng for cognition. Cochrane Database of Systematic Reviews, (12).
- Im, D. S., & Nah, S. Y. (2013). Yin and Yang of ginseng pharmacology: ginsenosides vs gintonin. Acta Pharmacologica Sinica, 34(11), 1367-1373.
- Jin, X., Che, D. B., Zhang, Z. H., Yan, H. M., Jia, Z. Y., & Jia, X. B. (2016). Ginseng consumption and risk of cancer: a meta-analysis. Journal of ginseng research, 40(3), 269-277.
- Kim, D. H. (2012). Chemical diversity of Panax ginseng, Panax quinquifolium, and Panax notoginseng. Journal of ginseng research, 36(1), 1.
- Kim, H. G., Cho, J. H., Yoo, S. R., Lee, J. S., Han, J. M., Lee, N. H., ... & Son, C. G. (2013). Antifatigue effects of Panax ginseng CA Meyer: a randomised, double-blind, placebo-controlled trial. PloS one, 8(4), e61271.
- Oh, M. R., Park, S. H., Kim, S. Y., Back, H. I., Kim, M. G., Jeon, J. Y., ... & Park, T. S. (2014). Postprandial glucose-lowering effects of fermented red ginseng in subjects with impaired fasting glucose or type 2 diabetes: a randomized, double-blind, placebo-controlled clinical trial. BMC complementary and alternative medicine, 14(1), 237.
- Ong Lai Teik, D., Lee, X. S., Lim, C. J., Low, C. M., Muslima, M., & Aquili, L. (2016). Ginseng and ginkgo biloba effects on cognition as modulated by cardiovascular reactivity: a randomised trial. PloS one, 11(3), e0150447.
- Park, E. Y., Kim, M. H., Kim, E. H., Lee, E. K., Park, I. S., Yang, D. C., & Jun, H. S. (2014). Efficacy comparison of Korean ginseng and American ginseng on body temperature and metabolic parameters. The American journal of Chinese medicine, 42(01), 173-187.
- Reay, J. L., Scholey, A. B., & Kennedy, D. O. (2010). Panax ginseng (G115) improves aspects of working memory performance and subjective ratings of calmness in healthy young adults. Human Psychopharmacology: Clinical and Experimental, 25(6), 462-471.
- Seo, S. K., Hong, Y., Yun, B. H., Chon, S. J., Jung, Y. S., Park, J. H., ... & Lee, B. S. (2014). Antioxidative effects of Korean red ginseng in postmenopausal women: a double-blind randomized controlled trial. Journal of ethnopharmacology, 154(3), 753-757.
- Sievenpiper, J. L., Djedovic, V., Cozma, A. I., Ha, V., Jayalath, V. H., Jenkins, D. J., ... & Vuksan, V. (2014). The effect of ginseng (the genus panax) on glycemic control: a systematic review and meta-analysis of randomized controlled clinical trials. PloS one, 9(9), e107391.
- Smith, I., Williamson, E. M., Putnam, S., Farrimond, J., & Whalley, B. J. (2014). Effects and mechanisms of ginseng and ginsenosides on cognition. Nutrition reviews, 72(5), 319-333.
- Wong, A. S., Che, C. M., & Leung, K. W. (2015). Recent advances in ginseng as cancer therapeutics: a functional and mechanistic overview. Natural product reports, 32(2), 256-272.
