Hroma pikolināts ir minerāla hroma forma, kuru var atrast uztura bagātinātājos. Hroms ir minerals, kas pastāv vairākās formās. Droša tā forma dabiski atrodama daudzos pārtikas produktos. Šī drošā trīsvērtīgā hroma forma tiek uzskatīta par nepieciešamu uzturā, jo tā veic vairākas svarīgas funkcijas mūsu organismā. Piemēram, hroms ir molekulas, ko sauc par hromodulīnu, daļa, kas palīdz hormonu insulīnu veikt tā funkcijas organismā. Insulīns ir aizkuņģa dziedzera ražots hormons, kas ir svarīgs ogļhidrātu, tauku un proteīnu apstrādē. Interesanti, ka zarnās tiek uzsūkts mazāk nekā 2,5% no uzņemtā hroma. Tomēr hroma pikolināts ir aizvietojoša hroma forma, kas uzsūcas labāk. Šī iemesla dēļ tā visbiežāk atrodama uztura bagātinātājos. Hroma pikolināts ir minerāla hroms, kas saistīts ar trim pikolīnskābes molekulām.
Ietekme uz veselību
Normāli funkcionējot insulīna hormonam organismā, tas nodrošina glikozes pārvietošanu no asinsrites uz šūnām. Cilvēkiem ar cukura diabētu insulīna reakcija uz glikozes līmeņa svārstībām asinīs ir traucēta. Daži pētījumi ir parādījuši, ka hroma papildināšana var uzlabot cukura līmeni asinīs, taču rezultāti ir pretrunīgi, un ne vienmēr hroma piedevas uzlabo insulīna darbību un samazina glikozes koncentrāciju asinīs. Daudziem, kas cenšas zaudēt svaru un saglabāt to, raksturīga izsalkuma sajūta un spēcīga tieksme pēc ēdiena. Tāpēc daudzus interesē pārtikas produkti vai piedevas, kas var palīdzēt cīnīties ar šīm tieksmēm. Daži pētījumi liecina, ka hroma pikolināts var būt noderīgs izsalkuma uzbrukumu nomākšanā. Ņemot vērā hroma lomu uzturvielu vielmaiņā un iespējamo ietekmi uz ēšanas paradumiem, pētījumos tika mēģināts noskaidrot, vai tas ir efektīvs svara zaudēšanas papildinājums. Tomēr, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem, hroma pikolināts nav efektīvs nozīmīga svara zuduma panākšanai cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos, pat ja kombinēts ar fizisko aktivitāti un diētu. Pētījumi rāda, ka hroma pikolināta piedevas statistiski nozīmīgi samazina ķermeņa svaru un ķermeņa tauku procentu, taču šī ietekme nav klīniski nozīmīga.
Papildinājuma lietošanas apjoms un drošība
Hroma pikolināts ir uztura bagātinātājs, un minerālais hroms ir daudzos pārtikas produktos. Tomēr jāņem vērā, ka lauksaimniecības un ražošanas procesi ietekmē hroma daudzumu pārtikā, tāpēc īstais hroma līmenis dažādos produktos var atšķirties. Turklāt, lai gan daudzos pārtikas produktos ir šis minerals, hroma daudzums lielākajā daļā no tiem ir ļoti zems (1–2 μg uz porciju). Ir ļoti svarīgi izvērtēt iespējamās briesmas pārmērīgi lietot hroma piedevas. Pamatojoties uz to, kā organisms apstrādā hroma pikolinātu, var tikt radītas kaitīgas molekulas, ko sauc par hidroksilradikāļiem. Šīs molekulas var bojāt DNS un izraisīt citas problēmas. Papildus iespējamiem drošības jautājumiem, hroma piedevas var mijiedarboties ar dažiem medikamentiem, tostarp beta blokatoriem un nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Tomēr negatīva ietekme, kas skaidri saistāma ar hroma pārpalikumu, ir reta. Ja vēlaties lietot šo uztura bagātinātāju, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu par iespējamām nevēlamām blaknēm vai medikamentu mijiedarbību.
- Althuis, M. D., Jordan, N. E., Ludington, E. A., & Wittes, J. T. (2002). Glucose and insulin responses to dietary chromium supplements: a meta-analysis. The American journal of clinical nutrition, 76(1), 148-155.
- Di Bona, K. R., Love, S., Rhodes, N. R., McAdory, D., Sinha, S. H., Kern, N., ... & Ramage, J. (2011). Chromium is not an essential trace element for mammals: effects of a “low-chromium” diet. JBIC Journal of Biological Inorganic Chemistry, 16(3), 381-390.
- Onakpoya, I., Posadzki, P., & Ernst, E. (2013). Chromium supplementation in overweight and obesity: a systematic review and meta‐analysis of randomized clinical trials. Obesity reviews, 14(6), 496-507.
- Tian, H., Guo, X., Wang, X., He, Z., Sun, R., Ge, S., & Zhang, Z. (2013). Chromium picolinate supplementation for overweight or obese adults. Cochrane Database of Systematic Reviews, (11).
- Trumbo, P., Yates, A. A., Schlicker, S., & Poos, M. (2001). Dietary reference intakes: vitamin A, vitamin K, arsenic, boron, chromium, copper, iodine, iron, manganese, molybdenum, nickel, silicon, vanadium, and zinc. Journal of the Academy of Nutrition and Dietetics, 101(3), 294.
- Vincent, J. B. (2000). The biochemistry of chromium. The Journal of nutrition, 130(4), 715-718.
- Vincent, J. B. (2003). The potential value and toxicity of chromium picolinate as a nutritional supplement, weight loss agent and muscle development agent. Sports medicine, 33(3), 213-230.
- Vincent, J. B. (2019). Effects of chromium supplementation on body composition, human and animal health, and insulin and glucose metabolism. Current Opinion in Clinical Nutrition & Metabolic Care, 22(6), 483-489.
- Wilcox, G. (2005). Insulin and insulin resistance. Clinical biochemist reviews, 26(2), 19.
