Ķiploku bioloģiskā aktivitāte
Zinātnieki tagad zina, ka vislielāko labumu veselībai sniedz sēra savienojumi, kas veidojas, sasmalcinot, saspaidot vai košļājot ķiploku daiviņu. Galvenā ķiploku aktīvā sastāvdaļa ir alīns. Košļājot, griežot vai saspaidot ķiplokus, veidojas alīna metabolites – alicīns. Tomēr alicīns ir nestabils savienojums, kas svaigos ķiplokos saglabājas tikai īsu laiku pēc tā sagriešanas vai saspaidīšanas. Alicīns dažādos taukos un ūdenī pārvēršas ūdenī šķīstošos sēru saturošos savienojumos. Tomēr šie savienojumi ir ļoti nestabili – tie izdala ūdeņraža sulfīdu, kas ir asās ķiploka smaržas un garšas daļa. Ķiploka sēra savienojumi nokļūst asinīs no gremošanas trakta, ceļo pa visu organismu un aktīvi ietekmē organisma funkcijas. Ir pierādīts, ka ķiplokos esošie fitochemikāliji izrāda antioksidatīvu aktivitāti un aizsargā organismu no oksidatīvā kaitējuma. Tas ietver ūdenī šķīstošos sēra organiskos savienojumus, lipīdos šķīstošos sēra organiskos savienojumus un flavonoīdus. Ķiplokiem ir zems kaloriju daudzums, un tajos ir daudz C vitamīna, B6 vitamīna un mangāna. Tajos ir arī neliels daudzums dažādu citu uzturvielu.
Ķiploku lietošanas forma un daudzums
Visas vērtīgās ķiploku sastāvdaļas var atrast svaigos ķiplokos, tāpēc novecojuši ķiploku papildinājumi un svaigi ķiploki ir divi labākie veidi, kā papildināt ķiploku vajadzības. Labākais ķiploku avots, kas ir bez smaržas un bagāts ar antioksidantiem, ir novecojuša ķiploka ekstrakts – viens no vispazīstamākajiem ķiploku papildinājumiem. Šis ekstrakts ir koncentrēta pārstrādātu ķiploku forma, kas, veicot vairākus zinātniskus pētījumus, ir droša un efektīva veselībai. Novecojuša ķiploka ekstrakta antioksidatīvā, hepatoprotektīvā, imunitāti stiprinošā, pretvēža un ķīmijas profilakses iedarbība var būt saistīta ar tādiem savienojumiem kā S-alilcisteīns (SAC), S-alilmerkaptocisteīns (SAMC), N(α)-fruktozilo arginīns (FruArg), saponīni un citi, kas veidojas ilgstoša ekstrahēšanas procesa laikā. Lielākās ķiploku devas parasti ir no 600 līdz 1200 mg dienā, parasti sadalītas vairākās devās. Mazākā efektīvā svaiga ķiploka deva ir viena ķiploka daiviņa (aptuveni 3 g), lietojama ēdienreizēs divas vai trīs reizes dienā. Ķiploku papildinājumus jābeidz lietot aptuveni 10 dienas pirms plānotām ķirurģiskām operācijām, īpaši pacientiem, kuri lieto tādus medikamentus kā aspirīns vai varfarīns.
Ietekme uz veselību
Zinātniskie pierādījumi apstiprina, ka ķiploki var uzlabot sirds un asinsvadu veselību, samazinot asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Lielas ķiploku devas uzlabo asinsspiedienu cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju). Dažos gadījumos papildinājumi var būt tikpat efektīvi kā parastie medikamenti. Ir pierādījumi, ka ķiploku papildinājumi samazina kopējo un ZBL holesterīna līmeni, īpaši tiem, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis. Ķiploku ekstrakts neietekmē ABL holesterīna un triglicerīdu līmeni. Ķiploki satur antioksidantus, kas aizsargā šūnas no bojājumiem un novecošanās. Tajā pašā laikā ķiploki atbalsta spēcīga antioksidanta glutationa darbību. Tas var samazināt Alcheimera slimības un demences risku. Ir arī pierādījumi, ka ķiploku lietošana var palīdzēt samazināt tukšā dūšā glikozes līmeni asinīs. Ķiploku papildinājumi palīdz novērst biežas saslimšanas, piemēram, gripu un saaukstēšanos, kā arī samazina to smagumu. Iespējams, ķiplokiem ir arī labvēlīga ietekme uz kaulu veselību, jo tie palielina estrogēna līmeni sievietēm, taču ir nepieciešami plašāki pētījumi cilvēkiem. Ķiploku ekstraktus bieži lieto HIV inficēti pacienti, jo šiem ekstraktiem piemīt antiseptiskas, bakteriostatisks, antivīrusu, imunitāti stiprinošas, hipotensīvas un pretparazītu īpašības.
- Amagase, H. (2006). Clarifying the real bioactive constituents of garlic. The Journal of nutrition, 136(3), 716S-725S.
- Amagase, H., Petesch, B. L., Matsuura, H., Kasuga, S., & Itakura, Y. (2001). Intake of garlic and its bioactive components. The Journal of nutrition, 131(3), 955S-962S.
- Aronson, J. K. (2011). A worldwide yearly survey of new data in adverse drug reactions. Vol. 33.
- Ashraf, R., Khan, R. A., Ashraf, I., & Qureshi, A. A. (2013). Effects of Allium sativum (garlic) on systolic and diastolic blood pressure in patients with essential hypertension. Pakistan journal of pharmaceutical sciences, 26(5).
- Bayan, L., Koulivand, P. H., & Gorji, A. (2014). Garlic: a review of potential therapeutic effects. Avicenna journal of phytomedicine, 4(1), 1.
- Borek, C. (2006). Garlic reduces dementia and heart-disease risk. The Journal of nutrition, 136(3), 810S-812S.
- Borlinghaus, J., Albrecht, F., Gruhlke, M. C., Nwachukwu, I. D., & Slusarenko, A. J. (2014). Allicin: chemistry and biological properties. Molecules, 19(8), 12591-12618.
- Dhawan, V., & Jain, S. (2005). Garlic supplementation prevents oxidative DNA damage in essential hypertension. Molecular and cellular biochemistry, 275(1-2), 85-94.
- Goncagul, G., & Ayaz, E. (2010). Antimicrobial effect of garlic (Allium sativum). Recent patents on anti-infective drug discovery, 5(1), 91-93.
- Hou, L. Q., Liu, Y. H., & Zhang, Y. Y. (2015). Garlic intake lowers fasting blood glucose: meta-analysis of randomized controlled trials. Asia Pacific journal of clinical nutrition, 24(4), 575.
- Kojuri, J., Vosoughi, A. R., & Akrami, M. (2007). Effects of anethum graveolens and garlic on lipid profile in hyperlipidemic patients. Lipids in Health and Disease, 6(1), 1-5.
- Ried, K., Toben, C., & Fakler, P. (2013). Effect of garlic on serum lipids: an updated meta-analysis. Nutrition reviews, 71(5), 282-299.
- Ried, K., Travica, N., & Sali, A. (2016). The effect of aged garlic extract on blood pressure and other cardiovascular risk factors in uncontrolled hypertensives: The AGE at Heart trial. Integrated blood pressure control, 9, 9.
