Fizioloģiskā joda funkcija
Jods ir mikroelements, kas dabiski atrodams dažos pārtikas produktos, to pievieno dažām sāls šķirnēm un izmanto kā uztura bagātinātāju. Jods ir būtiska vairogdziedzera hormonu tiroksīna (T4) un trijodtironīna (T3) sastāvdaļa. Vairogdziedzera hormoni regulē daudz svarīgu bioķīmisku reakciju, tostarp olbaltumvielu sintēzi un fermentu aktivitāti, un ir kritiski vielmaiņas aktivitātes noteicošie faktori. Tie arī ir nepieciešami pareizai augļa un jaundzimušā skeleta un centrālās nervu sistēmas attīstībai. Vairogdziedzera funkciju galvenokārt regulē vairogdziedzera stimulējošais hormons, saukts arī par tirotrpīnu (TSH). Šis hipofīzes hormons ir svarīgs vairogdziedzera hormonu ražošanas un izdalīšanās kontrolei, kā arī organisma aizsardzībai pret tādām slimībām kā hipotireoze (samazināta vairogdziedzera hormonu ražošana) un tirotoksikoze vai hipertiroidisms (palielināta tiroksīna koncentrācija). TSH izdalīšanās palielina vairogdziedzera joda uzsūkšanos un stimulē T3 un T4 sintēzi un izdalīšanos. Ja joda daudzums ir nepietiekams, TSH līmenis paliek paaugstināts, kas izraisa vairogdziedzera palielināšanos, parādot organisma mēģinājumu uzņemt vairāk joda no asinsrites un ražot vairogdziedzera hormonus. Jods var pildīt arī citas fizioloģiskas funkcijas organismā – tas ir svarīgs arī organisma imūnās atbildes nodrošināšanai.
Joda trūkums
Joda trūkums negatīvi ietekmē augšanas un attīstības procesus. Joda trūkuma traucējumi rodas no nepietiekamas vairogdziedzera hormonu ražošanas, ko izraisa nepietiekams joda daudzums. Grūtniecības un agrīnas bērnības laikā joda trūkums var radīt neatgriezeniskas sekas. Bērniem viegls joda deficīts var izraisīt neiroattīstības traucējumus, piemēram, IQ nedaudz zemāku par vidējo. Viegls vai mēreni smags mātes joda trūkums ir saistīts arī ar paaugstinātu uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) risku bērniem. Pieaugušajiem viegls vai mēreni smags joda trūkums var izraisīt goltu, kā arī traucētas garīgās funkcijas un darba produktivitātes samazināšanos hipotireozes dēļ. Hronisks joda trūkums var būt saistīts ar paaugstinātu vairogdziedzera vēža risku. Joda trūkums var būt sastopams vegāniem un cilvēkiem, kuri neēd jūras veltes, olas vai piena produktus, kā arī grūtniecēm, cilvēkiem, kuri nelieto jodētu sāli, dzīvo joddeficīta reģionos, īpaši kalnainās vietās, un cilvēkiem ar ierobežotu joda daudzumu uzturā, kas satur goitrogēnus – vielas, kas traucē joda uzsūkšanos vairogdziedzerī.
Joda piedevas
Jods pārtikā un jodētā sāls satur vairākas ķīmiskās formas, tostarp nātrija un kālija sāļus, neorganisko jodu, jodātu un jodīdu – reducētu joda formu. Jods reti sastopams kā elements, biežāk kā sāls, tāpēc to sauc par jodīdu, nevis jodu. Jodīds ātri un gandrīz pilnībā uzsūcas kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā. Nonākot asinīs, vairogdziedzeris izmanto atbilstošu joda daudzumu vairogdziedzera hormonu sintēzei, bet lielākā daļa (apmēram 90%) izdalās ar urīnu. Uztura bagātinātājos jods bieži ir kā kālija vai nātrija jodīds. Neliels pētījums liecina, ka cilvēki gandrīz pilnībā uzsūc kālija jodīdu. Ņemot vērā tā svarīgo lomu augļa un zīdaiņa attīstībā un vairogdziedzera hormonu ražošanā, jods ir būtiska uzturviela visos dzīves posmos.
- Abel, M. H., Brandlistuen, R. E., Caspersen, I. H., Aase, H., Torheim, L. E., Meltzer, H. M., & Brantsaeter, A. L. (2019). Language delay and poorer school performance in children of mothers with inadequate iodine intake in pregnancy: results from follow-up at 8 years in the Norwegian Mother and Child Cohort Study. European journal of nutrition, 58(8), 3047-3058.
- Dineva, M., Fishpool, H., Rayman, M. P., Mendis, J., & Bath, S. C. (2020). Systematic review and meta-analysis of the effects of iodine supplementation on thyroid function and child neurodevelopment in mildly-to-moderately iodine-deficient pregnant women. The American Journal of Clinical Nutrition.
- Hess, S. Y. (2010). The impact of common micronutrient deficiencies on iodine and thyroid metabolism: the evidence from human studies. Best Practice & Research Clinical Endocrinology & Metabolism, 24(1), 117-132.
- Leung, A. M. (2019). What's the best measure of population iodine status? It's not a simple answer.
- Murray, C. W., Egan, S. K., Kim, H., Beru, N., & Bolger, P. M. (2008). US Food and Drug Administration's Total Diet Study: dietary intake of perchlorate and iodine. Journal of Exposure Science & Environmental Epidemiology, 18(6), 571-580.
- Pearce, E. N., Lazarus, J. H., Moreno-Reyes, R., & Zimmermann, M. B. (2016). Consequences of iodine deficiency and excess in pregnant women: an overview of current knowns and unknowns. The American journal of clinical nutrition, 104(suppl_3), 918S-923S.
- Zhao, W., Li, X., Xia, X., Gao, Z., & Han, C. (2019). Iodine nutrition during pregnancy: past, present, and future. Biological trace element research, 188(1), 196-207.
- Zimmermann, M. B., & Boelaert, K. (2015). Iodine deficiency and thyroid disorders. The Lancet Diabetes & Endocrinology, 3(4), 286-295.
