Izcelsme
Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense) ir savvaļas ziedošs augs, kas pieder tai pašai dzimtai kā zirņi un pupas. Tas ir tumši rozā zālaugs, kas izcēlies no Eiropas, Āzijas un Ziemeļāfrikas. Papildus tam tas tagad ir populārs kā lopbarības augs, kas uzlabo augsnes kvalitāti. Ziedošās sarkanā āboliņa daļas izmanto kā ēdamu piedevu, ēterisko eļļu vai ekstraktu. Sarkanais āboliņš plaši tiek izmantots tradicionālajā medicīnā osteoporozes, sirds slimību, artrīta, ādas traucējumu, vēža, elpceļu problēmu, piemēram, astmas, un sieviešu veselības problēmu, piemēram, menstruāciju un menopauzes simptomu ārstēšanai. Tomēr, ņemot vērā pētījumu trūkumu, šī auga iedarbība nav stingri pamatota.
Veselības ieguvumi
Neskatoties uz ierobežotiem zinātniskiem pierādījumiem, sarkanā āboliņa ekstrakts tiek izmantots dažādu slimību ārstēšanai. Kaulu veselība. Menopauzes sākumā sievietes organismā strauji samazinās reproduktīvā hormona – estrogēna – līmenis, kas var samazināt kaulu minerālu blīvumu un palielināt osteoporozes risku. Osteoporoze ir stāvoklis, kad kauliem ir zems minerālu blīvums, tie kļūst vāji un palielinās lūzumu risks. Sarkanais āboliņš satur augu izcelsmes savienojumus – izoflavonus, kuriem ir struktūras līdzība ar sieviešu dzimumhormonu estrogēnu un kuri var vājināti imitēt tā darbību organismā. Daži zinātniskie pētījumi ir parādījuši saikni starp izoflavonu lietošanu un osteoporozes riska samazināšanos. Tā kā daudzu pētījumu rezultāti ir pretrunīgi, nevar apstiprināt sarkanā āboliņa ekstrakta pozitīvo ietekmi uz kaulu veselību. Menopauzes simptomiem. Uzskata, ka sarkanajā āboliņā esošais augstais izoflavonu daudzums palīdz mazināt menopauzes simptomus, piemēram, karstuma viļņus un nakts svīšanu. Sarkanā āboliņa ekstrakta lietošana arī ir parādījusi vieglu uzlabojumu citiem menopauzes simptomiem, piemēram, trauksmei, depresijai un maksts sausumam. Tomēr joprojām nav skaidru pierādījumu, ka papildinot uzturu ar sarkano āboliņu, menopauzes simptomi uzlabotos. Nepieciešami precīzāki un plašāki klīniskie pētījumi. Matiem un ādai. Sarkanā āboliņa ekstrakts tradicionāli tika izmantots, lai veicinātu ādas un matu veselību. Nelielu pētījumu rezultāti šo faktu apstiprina. Nepieciešami vairāk pētījumu. Sirds un asinsvadu veselībai. Daži klīniskie pētījumi ir parādījuši, ka sarkanais āboliņš var uzlabot sieviešu sirds veselību pēc menopauzes, tomēr rezultāti ir pretrunīgi. Vienā pētījumā tika konstatēts, ka sievietes menopauzes periodā, lietojot sarkano āboliņu 4–12 mēnešus, būtiski palielināja ABL (labā) holesterīna līmeni un samazināja kopējo un ZBL (sliktā) holesterīna līmeni. Tomēr citā pētījumā šie rezultāti tika apstrīdēti. Turklāt šie pētījumi tika veikti vecākām sievietēm menopauzes periodā, tāpēc nav zināms, vai šie efekti attiecas uz visu populāciju. Daudzi sarkanā āboliņa atbalstītāji apgalvo, ka tas var palīdzēt svara samazināšanā, vēža, astmas, kokliša, artrīta un citās slimībās. Tomēr ierobežoti pierādījumi liecina, ka sarkanais āboliņš palīdz no kādas no šīm slimībām.
Blakusparādības
Sarkanais āboliņš parasti tiek uzskatīts par drošu, un vairums pētījumu liecina, ka šis augs tiek labi panesams. Neskatoties uz to, jums jābūt informētiem par tā blakusparādībām, zāļu mijiedarbību un riskiem noteiktām iedzīvotāju grupām. Lai gan retas, iespējamas blakusparādības ir pagarinātas menstruācijas, ādas kairinājums, slikta dūša un galvassāpes. Sievietēm ar krūts vēzi, olnīcu vēzi vai endometriozi pirms sarkanā āboliņa lietošanas estrogēna iedarbības dēļ jāapspriežas ar ģimenes ārstu. Turklāt sarkanais āboliņš var palēnināt asins recēšanu, tāpēc to vajadzētu izvairīties tiem, kam ir asiņošanas traucējumi. Nepieciešams brīdināt medicīnas personālu pirms operācijas par lietotajām zālēm vai ārstniecības augiem.
Lietošana
Balstoties uz klīniskajiem pētījumiem un drošības datiem, visbiežāk sarkanā āboliņa piedevas lieto devās 40–80 mg. Tāpēc obligāti ievērojiet iepakojumā norādīto ieteicamo devu. Lai gan daudzi cilvēki bauda sarkanā āboliņa tēju, nav pierādījumu, ka tai būtu tāda pati potenciālā ietekme uz veselību kā koncentrētām sarkanā āboliņa formām, piemēram, piedevām un ekstraktiem.
- Chen, M. N., Lin, C. C., & Liu, C. F. (2015). Efficacy of phytoestrogens for menopausal symptoms: a meta-analysis and systematic review. Climacteric, 18(2), 260-269.
- Clifton-Bligh, P. B., Nery, M. L., Clifton-Bligh, R. J., Visvalingam, S., Fulcher, G. R., Byth, K., & Baber, R. (2015). Red clover isoflavones enriched with formononetin lower serum LDL cholesterol—a randomized, double-blind, placebo-controlled study. European Journal of Clinical Nutrition, 69(1), 134-142.
- Ehsanpour, S., Salehi, K., Zolfaghari, B., & Bakhtiari, S. (2012). The effects of red clover on quality of life in post-menopausal women. Iranian journal of nursing and midwifery research, 17(1), 34.
- Geller, S. E., Shulman, L. P., Van Breemen, R. B., Banuvar, S., Zhou, Y., Epstein, G., ... & Bolton, J. L. (2009). Safety and efficacy of black cohosh and red clover for the management of vasomotor symptoms: a randomized controlled trial. Menopause (New York, NY), 16(6), 1156.
- Ghazanfarpour, M., Sadeghi, R., Roudsari, R. L., Khorsand, I., Khadivzadeh, T., & Muoio, B. (2016). Red clover for treatment of hot flashes and menopausal symptoms: A systematic review and meta-analysis. Journal of Obstetrics and Gynaecology, 36(3), 301-311.
- Jones, C., De Vega, J., Lloyd, D., Hegarty, M., Ayling, S., Powell, W., & Skøt, L. (2020). Population structure and genetic diversity in red clover (Trifolium pratense L.) germplasm. Scientific Reports, 10(1), 1-12.
- Karimpour-Reihan, S., Firuzei, E., Khosravi, M., & Abbaszade, M. (2018). Coagulation Disorder following Red Clover (Trifolium Pratense) Misuse: a Case Report. Advanced journal of emergency medicine, 2(2).
- Lipovac, M., Chedraui, P., Gruenhut, C., Gocan, A., Kurz, C., Neuber, B., & Imhof, M. (2011). Effect of red clover isoflavones over skin, appendages, and mucosal status in postmenopausal women. Obstetrics and gynecology international, 2011.
- Luís, Â., Domingues, F., & Pereira, L. (2018). Effects of red clover on perimenopausal and postmenopausal women’s blood lipid profile: A meta-analysis. Climacteric, 21(5), 446-453.
- Sansai, K., Takuathung, M. N., Khatsri, R., Teekachunhatean, S., Hanprasertpong, N., & Koonrungsesomboon, N. (2020). Effects of isoflavone interventions on bone mineral density in postmenopausal women: a systematic review and meta-analysis of randomized controlled trials. Osteoporosis International, 1-12.
- Tella, S. H., & Gallagher, J. C. (2014). Prevention and treatment of postmenopausal osteoporosis. The Journal of steroid biochemistry and molecular biology, 142, 155-170.
- Villaseca, P. (2012). Non-estrogen conventional and phytochemical treatments for vasomotor symptoms: what needs to be known for practice. Climacteric, 15(2), 115-124.
