
Inozitols
Inozitols dabiski sastopams dažādos pārtikas produktos un ir vitamīnam līdzīga viela, kas sastopama visos dzīvnieku audos (visaugstākā koncentrācija sirdī un smadzenēs). Cilvēka organisms spēj pats sintezēt inozitolu no ar uzturu uzņemtajiem ogļhidrātiem. Tomēr pētījumi liecina, ka papildu inozitola lietošana uztura bagātinātāju veidā var sniegt vēl vairāk veselības ieguvumu.
Inozitola funkcijas organismā
Inozitolam ir 9 izoformas, no kurām visizplatītākā dabā ir mioinozitols. Inozitols ir starpšūnu komponents un saistīts ar dažādiem neirotransmiteru receptoriem, piemēram, serotonīna, dopamīna un glutamāta, kā arī piedalās to līmeņa regulēšanā. Inozitols spēlē nozīmīgu lomu lipīdu sintēzē, šūnu membrānu struktūrā un šūnu augšanā. Tāpat inozitols darbojas kā insulīna — hormona, kas regulē glikozes līmeni asinīs — starpnieks. Literatūrā minēta korelācija starp insulīna rezistenci un samazinātu mioinozitola daudzumu dažos audos. Uzturā inozitolu var uzņemt ar graudiem, pupiņām, riekstiem un svaigiem augļiem un dārzeņiem. Tomēr papildu inozitola devas ir noderīgas un nepieciešamas organismam, jo šie pārtikas produkti nav dominējoši mūsdienu cilvēka ēdienkartē.
Ieguvumi veselībai
Inozitols var palīdzēt līdzsvarot būtiskās smadzeņu ķīmiskās vielas, tostarp tās, kuras ietekmē garastāvokli, piemēram, serotonīnu un dopamīnu. Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēkiem ar depresiju, trauksmi un obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem smadzenēs ir pazemināts inozitola līmenis. Lai gan nepieciešami detalizētāki un plašāki pētījumi, tiek izvirzīta hipotēze, ka inozitols varētu būt alternatīvs psihiskās veselības traucējumu ārstēšanas komponents. Ierobežoti pētījumi liecina, ka inozitola piedevas var būt noderīgas panikas traucējumu un dažādu trauksmes formu ārstēšanā.
Panikas lēkmes laikā ir raksturīga pēkšņa intensīvas bailes sajūta, ko pavada ātra sirdsdarbība, elpas trūkums, reibonis, svīšana un tirpšana vai nejutīgums rokās. Vienā pētījumā 20 cilvēki ar panikas traucējumiem vienu mēnesi katru dienu lietoja 18 gramus inozitola papildinājuma kopā ar ierastajiem prettrauksmes medikamentiem. Tiem, kuri lietoja inozitolu, bija mazāk panikas lēkmju nedēļā nekā tiem, kas lietoja tikai zāles.
Lai gan nepieciešami papildu pētījumi, inozitols uzrāda ievērojamu potenciālu kā alternatīva ārstēšanas iespēja psihiskajiem traucējumiem, tostarp panikas traucējumiem, depresijai un bipolāriem traucējumiem. Inozitols var palīdzēt samazināt triglicerīdu līmeni asinīs, tādējādi kontrolēt vielmaiņas riska faktorus, uzlabot insulīna funkciju, pazemināt asinsspiedienu un stimulēt ovulāciju sievietēm ar policistisko olnīcu sindromu. Inozitols arī palīdz pazemināt cukura līmeni asinīs un uzlabot holesterīna profilu. Tāpat, lietojot inozitolu kopā ar folijskābi, tas var palīdzēt novērst paaugstinātu cukura līmeni grūtniecības laikā, taču nepieciešami plašāki pētījumi.
Lietošana
Lielākā daļa cilvēku inozitola piedevas panes labi. Tomēr, lietojot 12 gramus dienā vai lielākas devas, iespējamas vieglas blakusparādības, piemēram, slikta dūša, vēdera uzpūšanās, miega traucējumi, galvassāpes, reibonis un nogurums. Nav pietiekamu pētījumu, lai noteiktu papildinājumu drošību grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā, taču ir zināms, ka mātes pienā inozitols dabiski ir sastopams lielā daudzumā. Tāpat nav skaidrs, vai inozitola papildinājumi ir droši ilgstošai lietošanai — lielākajā daļā pētījumu tie tika lietoti vienu gadu vai mazāk. Svarīgi: pirms inozitola lietošanas konsultējieties ar savu ģimenes ārstu.
- Camfield, D. A., Sarris, J., & Berk, M. (2011). Nutraceuticals in the treatment of obsessive compulsive disorder (OCD): a review of mechanistic and clinical evidence. *Progress in Neuro-Psychopharmacology and Biological Psychiatry*, 35(4), 887-895.
- Carlomagno, G., & Unfer, V. (2011). Inositol safety: clinical evidences. *Eur Rev Med Pharmacol Sci*, 15(8), 931-6.
- Farren, M., et al. (2017). The prevention of gestational diabetes mellitus with antenatal oral inositol supplementation: a randomized controlled trial. *Diabetes care*, 40(6), 759-763.
- Fruzzetti, F., et al. (2017). Comparison of two insulin sensitizers, metformin and myo-inositol, in women with polycystic ovary syndrome (PCOS). *Gynecological Endocrinology*, 33(1), 39-42.
- Gerli, S., et al. (2008). Randomized, double blind placebo-controlled trial: effects of myo-inositol on ovarian function and metabolic factors in women with PCOS. *Alternative Medicine Review*, 13(1), 73-74.
- Kamenov, Z., et al. (2015). Ovulation induction with myo-inositol alone and in combination with clomiphene citrate in PCOS patients. *Gynecological Endocrinology*, 31(2), 131-135.
- Larner, J. (2002). D-chiro-inositol–its functional role in insulin action and its deficit in insulin resistance. *Int J Exp Diabetes Res*, 3.
- Mukai, T., et al. (2014). A meta‐analysis of inositol for depression and anxiety disorders. *Human Psychopharmacology*, 29(1), 55-63.
- Palatnik, A., et al. (2001). Inositol versus fluvoxamine for panic disorder. *Journal of Clinical Psychopharmacology*, 21(3), 335-339.
- Papaleo, E., et al. (2009). Contribution of myo-inositol to reproduction. *Eur J Obstet Gynecol Reprod Biol*, 147(2), 120-123.
- Santamaria, A., et al. (2012). One-year effects of myo-inositol in postmenopausal women. *Climacteric*, 15(5), 490-495.
- Shawcross, D. L., et al. (2004). Low myo-inositol in brain after hyperammonemia. *Am J Physiol-Gastrointest Liver Physiol*, 287(3), G503-G509.
- Shimon, H., et al. (1997). Reduced frontal cortex inositol in suicide and bipolar disorder. *Am J Psychiatry*, 154(8), 1148-1150.
- Zheng, X., et al. (2015). Myo-inositol and gestational diabetes: a meta-analysis. *Medicine*, 94(42).