Vitamīns A un tā funkcijas
Vitamīnu A sauc par taukos šķīstošiem retinoīdiem, kuriem pieder retinalīns, retinils un retinola skābe. Tas organismā netiek ražots, tāpēc ir jāsaņem ar pārtiku. Uzturā ir divas šī vitamīna formas – gatavs vitamīns A (retinols tā esterificētā formā un retinila esteri) un provitamīns A karotinoīdi. Pirmā forma atrodama dzīvnieku izcelsmes pārtikā, otrā – augu izcelsmes produktos, un vitamīns A tiek pārveidots aknās. No karotinoīdiem svarīgākais ir beta-karotīns (Coates et al., 2010). Organismā aptuveni 99% no visa vitamīna A ir retinola un retinila esteru formā (O’Byrne & Blaner, 2013). Vitamīns A ir daudz olās, zivju eļļā, aknās, piena produktos, dzeltenos un oranžos augļos un dārzeņos (burkāni, tomāti), kā arī zaļos lapu dārzeņos (spināti, kale kāposti). Karotinoīdus augu produktos vieglāk uzņemt pēc to termiskas apstrādes (Suter & Russell, 2008), tāpēc, lai palielinātu vitamīna A rezerves, dārzeņus ieteicams vārot vai cepot. Vitamīns A piedalās vairāk nekā 500 gēnu ekspresijā (Balmer & Blomhoff, 2002). Tas ir svarīgs redzei, jo nepieciešams rodopsīna proteīna, kas acs tīklenē absorbē gaismu, ražošanai un normālai radzenes un konjunktīvas membrānu funkcijai (Shils & Shike, 2006). Tas piedalās arī šūnu ražošanā un diferenciācijā, šūnu augšanas un atjaunošanas procesos, palīdz uzturēt imūnsistēmas, nieru, plaušu, sirds un reproduktīvās sistēmas veselību un funkciju (Coates et al., 2010). Jaunākie pētījumi uzsver vitamīna A nozīmi cīņā ar vīrusu infekcijām un tā pretiekaisuma iedarbību (Li et al., 2020). Papildus galvenajām funkcijām vitamīnam A iespējams ir aizsargājoša iedarbība pret dažādām slimībām. Smēķētājiem un bijušajiem smēķētājiem beta-karotīna bagātu augļu un dārzeņu lietošana saistīta ar zemāku plaušu vēža risku (Coates et al., 2010). Beta-karotīna piedevas neparāda aizsargājošu efektu pret plaušu vēzi (Omenn et al., 1996), bet daži pētījumi liecina par saistību ar samazinātu sēklinieku vēža risku (Neuhouser et al., 2009). Personām, kurām ir paaugstināts ar vecumu saistītas muskuļu deģenerācijas risks, kas saistīts ar redzes pasliktināšanos un zaudējumu vecumā, beta-karotīna piedevas kopā ar citiem vitamīniem samazina slimības progresēšanas risku līdz pat 25%. Vitamīns A plaši tiek izmantots arī kosmetoloģijā. Dabiski un sintētiski retinoīdi tiek izmantoti sejas krēmos, serumos utt., lai uzlabotu ādas stāvokli, samazinātu pinnes un izlīdzinātu grumbiņas. Pētījumi rāda ievērojamu grumbiņu samazināšanos pēc dažām nedēļām retinola lietošanas (Zasada & Budzisz, 2020).
Ieteicamā diennakts deva, trūkuma un pārmērīgas uzņemšanas ietekme uz veselību
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem aptuveni 190 miljoniem pirmskolas vecuma bērnu trūkst vitamīna A. Parasti tā deficīts sākas jau grūtniecības laikā (WHO, 2009). Vitamīna A trūkums ir masalu riska faktors, kas ir visbiežākā bērnu saslimstības un mirstības cēlonis attīstības valstīs (Yang, Mao & Wan, 2005). Attīstītajās valstīs vitamīna A trūkums nav izplatīts, biežāk sastopams noteiktos traucējumos, kas samazina uzturvielu uzsūkšanos, piemēram, celiakijā, Krona slimībā, aizkuņģa dziedzera nepietiekamībā vai īsās zarnas sindromā. Dažreiz trūkums novērojams bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem (Polcz & Barbul, 2019), kā arī cinka deficīta gadījumā, alkohola lietošanas laikā, lietojot holestiraminu, neomicīnu (Suter & Russell, 2018). Vitamīna A pieprasījums palielinās smagu brūču gadījumā, jo vitamīns A piedalās to dziedēšanā, un tā deficīts samazina kolagēna sintēzi, palēnina brūču dzīšanu (Polcz & Barbul, 2019). Tomēr bieži simptomi nav acīmredzami, taču var parādīties nakts aklums (grūtības redzēt tumsā) (Bender et al., 2015), acu sausums, Bitota plankumi (acu plankumi) (Reddy & Jialal, 2018). Vitamīna A trūkums izraisa ādas sausumu, kas bieži izpaužas ceļos un elkoņos, un palielina risku saslimt ar dažiem vēža veidiem (Sorg & Saurat, 2014). Pārmērīgs vitamīna A daudzums ir saistīts ar kaulu vājināšanos, palielinātu lūzumu risku, kā arī ar aknu fibrozi un cirozi (Penniston & Tanumihardjo, 2006). Akūta vitamīna A hipervitaminoze tika novērota, lietojot lielu daudzumu dzīvnieku aknu, un izpaudās kā kuņģa-zarnu trakta kairinājums – nelabums, vemšana, kuņģa sāpes, caureja, matu un ādas bojājumi (Silverman, Ellis & Voorhees, 1987). Nav noteikts beta-karotīna toksiskums vai kaitīga diennakts devu robeža (Green & Fascetti, 2016). Detalizētāki pētījumi analizē retinolu saistošā proteīna 4 paaugstināšanās ietekmi uz veselību. Šī proteīna ietekme ir apstiprināta hronisku neinfekciozu slimību attīstībā, piemēram, cukura diabētā (Masuyama, Inoue & Hiramatsu, 2011; Bremer, Devaraj, Afify & Jialal, 2011), hipertensijā (Solini, Santini, Madec, Rossi & Muscelli, 2009), infarktā (Sasaki, Otani, Kawakami & Ishikawa, 2010), aterosklerozē (Solini et al., 2009). Šo proteīnu galvenokārt ražo aknas, un tā galvenais uzdevums ir pārnēsāt retinolu no aknām uz nepieciešamajiem orgāniem, taču ne visi organismā esošie retinolu saistošie proteīni ir saistīti ar retinola koncentrāciju, un daļa no tiem var būt brīva un neatkarīga no retinola, tāpēc nav pilnībā skaidrs, cik tā daudzums saistīts ar retinola uzņemšanu un koncentrāciju asinīs (Aeberli et al., 2007). Neliela daļa retinolu saistošā proteīna var būt no taukaudiem (Tsutsumi et al., 1992), un paaugstināts taukaudu daudzums ir saistīts ar paaugstinātu šī proteīna līmeni (Friebe et al., 2011). Vitamīna A ieteicamā dienas deva pieaugušajiem vīriešiem ir 900, sievietēm – 700 μg retinola ekvivalentu. Grūtniecēm un zīdītājām sievietēm ieteicamā deva ir lielāka – attiecīgi 770 un 1300 μg retinola ekvivalentu. Pieaugušajiem augstākā pieļaujamā deva ir 3000 μg dienā (Polcz & Barbul, 2019), taču ilgstoši lietojot 3–4 reizes lielāku par ieteicamo devu, var rasties toksiska pārmērība. Saskaņā ar Veselības ministra rīkojumu Nr. 510 ieteicamā dienas deva pieaugušām sievietēm ir 700 μg, vīriešiem – 900 μg. Grūtniecēm ieteicams lietot 900 μg, bet zīdītājām – 1100 μg vitamīna A dienā. Bērniem no 7 līdz 18 gadiem ieteicamā deva ir 800 μg un 1000 μg neatkarīgi no dzimuma.
- Aeberli, I., Biebinger, R., Lehmann, R., l’Allemand, D., Spinas, G. A., & Zimmermann, M. B. (2007). Serum retinol-binding protein 4 concentration and its ratio to serum retinol are associated with obesity and metabolic syndrome components in children. The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, 92(11), 4359-4365.
- Balmer, J. E., & Blomhoff, R. (2002). Gene expression regulation by retinoic acid. J Lipid Res. 43(11). 1773-1808.
- Bremer, A. A., Devaraj, S., Afify, A., & Jialal, I. (2011). Adipose tissue dysregulation in patients with metabolic syndrome. The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, 96(11), E1782-E1788.
- Coates, P. M., Betz, J. M., Blackman, M. R., Cragg, G. M., Levine, M., Moss, J., & White, J. D. (Eds.). (2010). Encyclopedia of dietary supplements. CRC Press.
- Friebe, D., Neef, M., Erbs, S., Dittrich, K., Kratzsch, J., Kovacs, P., ... & Körner, A. (2011). Retinol binding protein 4 (RBP4) is primarily associated with adipose tissue mass in children. International journal of pediatric obesity, 6(2Part2), e345-e352.
- Russell, R. M., Suter, P. M., & Fauci, A. S. (2008). Vitamin and trace mineral deficiency and excess.
- Li, R., Wu, K., Li, Y., Liang, X., Tse, W., Yang, L., & Lai, K. P. (2020). Revealing the targets and mechanisms of vitamin A in the treatment of COVID-19. Aging, 12(15), 15784–15796. https://doi.org/10.18632/aging.103888
- Masuyama, H., Inoue, S., & Hiramatsu, Y. (2010). Retinol-binding protein 4 and insulin resistance in preeclampsia. Endocrine journal, 1011260506-1011260506.
- Neuhouser, M. L., Barnett, M. J., Kristal, A. R., Ambrosone, C. B., King, I. B., Thornquist, M., & Goodman, G. G. (2009). Dietary supplement use and prostate cancer risk in the Carotene and Retinol Efficacy Trial. Cancer Epidemiology and Prevention Biomarkers, 18(8), 2202-2206.
- O'Byrne, S. M., & Blaner, W. S. (2013). Retinol and retinyl esters: Biochemistry and physiology Thematic Review Series: Fat-soluble vitamins: vitamin A. Journal of lipid research, 54(7), 1731-1743.
- Omenn, G. S., Goodman, G. E., Thornquist, M. D., Balmes, J., Cullen, M. R., Glass, A., ... & Barnhart, S. (1996). Effects of a combination of beta carotene and vitamin A on lung cancer and cardiovascular disease. New England journal of medicine, 334(18), 1150-1155.
- Penniston, K. L., & Tanumihardjo, S. A. (2006). The acute and chronic toxic effects of vitamin A. The American journal of clinical nutrition, 83(2), 191-201.
- Polcz, M. E., & Barbul, A. (2019). The role of vitamin A in wound healing. Nutrition in Clinical Practice, 34(5), 695-700.
- Sasaki, M., Otani, T., Kawakami, M., & Ishikawa, S. E. (2010). Elevation of plasma retinol-binding protein 4 and reduction of plasma adiponectin in subjects with cerebral infarction. Metabolism, 59(4), 527-532.
- Shils, M. E., & Shike, M. (Eds.). (2006). Modern nutrition in health and disease. Lippincott Williams & Wilkins.
- Silverman, A., Ellis, C. N., & Voorhees, J. J. (1987). Vitamin A toxicity from eating polar bear liver. JAMA, 257(17), 2345-2346.
- Sorg, O., & Saurat, J. H. (2014). Vitamin A and retinoids in dermatology. Dermato-endocrinology, 6(1), e976426.
- Solini, A., Santini, E., Madec, S., Rossi, C., & Muscelli, E. (2009). Plasma retinol-binding protein-4 is associated with insulin resistance and an atherogenic lipid profile in humans. The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, 94(1), 324-327.
- Tsutsumi, C., Oka, T., Kato, S., Yamaguchi, T., Fujimoto, W., & Miyazaki, T. (1992). Identification of retinol-binding protein mRNA in adipocytes: Regulation by insulin. Biochemical and biophysical research communications, 187(1), 326-332.
- World Health Organization. (2009). Global prevalence of vitamin A deficiency in populations at risk 1995–2005: WHO global database on vitamin A deficiency. Geneva: World Health Organization.
- Yang, Z., Mao, Q., & Wan, C. (2005). Vitamin A deficiency and measles-related morbidity and mortality. Journal of infectious diseases, 191(Supplement_1), S17-S23.
- Zasada, M., & Budzisz, E. (2020). Retinoids: active molecules influencing skin structure formation in cosmetic and dermatological treatments. Advances in Dermatology and Allergology/Postȩpy Dermatologii i Alergologii, 37(6), 738-745.
