Mellene kā oga
Mellene (Vaccinium myrtillus L.) ir tumši zila oga, izskatā līdzīga melleņu krūma ogai, bet mazāka, mīkstāka un tumšāka. Tā ir viena no nozīmīgākajām savvaļas ogām Eiropā. Tās plaši aug Ziemeļeiropas mežos, kā arī noteiktos Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas reģionos (Kanādā). Mellenes pirmo reizi tika popularizētas kā “superogas” to bagātīgā polifenolu savienojumu antioksidatīvā potenciāla dēļ. Tieši mellene ir viens no bagātākajiem dabiskajiem flavonoīdu – antociānu – avotiem. Šīs polifenoliskās vielas piešķir mellenēm tumši zilu krāsu un augstu antioksidantu līmeni, kas ir galvenie bioaktīvie savienojumi, atbildīgi par daudzām veselībai labvēlīgām īpašībām, kas saistītas ar mellenēm.
Melleņu antioksidatīvā jauda
Mellenes satur dažādus fenola savienojumus, tostarp flavonolus (kvercetīnu, katehīnus), tanīnus, elagitanīnus un fenolskābes, bet visvairāk tajās ir antociānu. Mellenēs, to sulās un ekstraktā kopumā ir identificēti 15 dažādi antociānu veidi. Parastā dienas deva ir aptuveni 200 mg antociānu. Mellenēs to saturs ir lielāks nekā citās ogās, piemēram, zemenēs, dzērvenēs, plūškoka ogās, ķiršos un avenēs. Kopējais antociānu daudzums mellenēs ir aptuveni 300–700 mg/100 g svaigu ogu, lai gan šis diapazons var mainīties atkarībā no šķirnes, audzēšanas apstākļiem un ogas gatavības pakāpes. Ieteicamās dienas devas arī ļoti atšķiras: piemēram, 20–60 g kaltētu ogu vai 160–480 mg pulvera ekstrakta. Standartizēts melleņu ekstrakts satur 25% antocianīdu. Papildus antociāniem, mellenēs ir arī flavonoli (kvercetīns un katehīni), tanīni, fenolskābes, neliels daudzums C vitamīna, minerāli kā kalcijs, magnijs, mangāns un fosfors. Melleņu polifenoliskie savienojumi (antociāni) piemīt spēcīga antioksidatīvā iedarbība, kas nomāc oksidatīvo stresu organismā. Oksidatīvo stresu izraisa brīvo radikāļu pārpalikums, kas izraisa iekaisuma procesu pastiprināšanos. Iekaisums pats par sevi ir aizsargmehānisms, bet hronisks iekaisums pastiprina oksidatīvo stresu un veicina ar vecumu saistītu slimību, piemēram, 2. tipa cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, neirodeģeneratīvo traucējumu, sarkopēnijas, osteoporozes un vēža attīstību. Tāpēc melleņu vai to ekstrakta lietošana var būt noderīga dislipidēmijas, hiperglikēmijas, sirds un asinsvadu slimību, vēža, demences un 2. tipa diabēta profilaksei. Mellenes ir arī svarīgas redzes uzlabošanai, kognitīvo funkciju – atmiņas un mācīšanās – veicināšanai, un tām piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu, neiroaizsargājošas īpašības un spēja mazināt oksidatīvo stresu.
Kādas ir melleņu ekstrakta priekšrocības?
Melleņu ekstrakts parasti ir labi panesams. Antociāni parādās plazmā dažu minūšu laikā pēc ogu vai to ekstrakta lietošanas, bet pazūd 6 stundu laikā. Vairums pētījumu rāda, ka maksimālā antociānu koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1–2 stundu laikā pēc uzņemšanas (vidēji 0,5–3,0 stundas). Melleņu ekstrakts, tāpat kā pašas mellenes, stiprina asinsvadu sieniņas, pazemina asinsspiedienu, piemīt spēcīga kardioprotektīva iedarbība, palīdz pret caureju, novērš šūnu bojājumus, uzlabo redzi un atmiņu. Tas ir arī svarīgs glikozes kontrolei, jo pazemina cukura līmeni asinīs, uzlabo lipīdu profilu un kavē vēža šūnu augšanu un aktivizēšanos.
Blakusparādības
Melleņu piedevas var būt nedrošas bērniem, kā arī grūtniecēm un sievietēm, kas baro ar krūti. Tās var mijiedarboties arī ar noteiktiem medikamentiem, tāpēc pirms to iekļaušanas uzturā ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
- Burdulis, D., Sarkinas, A., Jasutiene, I., Stackevicené, E., Nikolajevas, L., & Janulis, V. (2009). Comparative study of anthocyanin composition, antimicrobial and antioxidant activity in bilberry (Vaccinium myrtillus L.) and blueberry (Vaccinium corymbosum L.) fruits. Acta poloniae pharmaceutica, 66(4), 399-408.
- Cravotto, G., Boffa, L., Genzini, L., & Garella, D. (2010). Phytotherapeutics: an evaluation of the potential of 1000 plants. Journal of clinical pharmacy and therapeutics, 35(1), 11-48.
- Kalt, W., Cassidy, A., Howard, L. R., Krikorian, R., Stull, A. J., Tremblay, F., & Zamora-Ros, R. (2020). Recent research on the health benefits of blueberries and their anthocyanins. Advances in Nutrition, 11(2), 224-236.
- Prior, R. L., & Wu, X. (2006). Anthocyanins: structural characteristics that result in unique metabolic patterns and biological activities. Free radical research, 40(10), 1014-1028.
- Seeram, N. P. (2008). Berry fruits: compositional elements, biochemical activities, and the impact of their intake on human health, performance, and disease.
- Zafra‐Stone, S., Yasmin, T., Bagchi, M., Chatterjee, A., Vinson, J. A., & Bagchi, D. (2007). Berry anthocyanins as novel antioxidants in human health and disease prevention. Molecular nutrition & food research, 51(6), 675-683.
