Magnija funkcija
Magnijs ir kofaktors vairāk nekā 300 fermentiem, kas regulē dažādas bioķīmiskas organisma reakcijas, tostarp olbaltumvielu sintēzi, muskuļu un nervu sistēmas darbību, glikozes līmeņa kontroli asinīs un asinsspiediena regulēšanu. Magnijs ir nepieciešams enerģijas ražošanai un glikolīzei jeb glikozes šķelšanai. Tas veicina kaulu struktūras veidošanos un ir būtisks DNS, RNS un antioksidanta glutationa sintēzē. Magnijam ir nozīmīga loma arī kalcija un kālija jonu aktīvā transportēšanā caur šūnu membrānām — process, kas svarīgs nervu impulsa pārvadei, muskuļu kontrakcijai un normālam sirdsdarbības ritmam. Pieaugušā cilvēka organismā magnijs sastāda aptuveni 25 g: 50–60 % atrodas kaulos, bet pārējie – mīkstajos audos. Zems magnija līmenis organismā saistīts ar dažādām slimībām, piemēram, 2. tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām (hipertensiju), garastāvokļa traucējumiem, osteoporozi un migrēnu.
Magnija papildinājumi
Magnija papildvielām ir dažādas formas, piemēram, magnija oksīds, citrāts un hlorīds. Magnija oksīds ir sāls, kas satur magniju un skābekli, un ir plaši pieejams papildinājums. Tas parasti ir balts pulvera stāvoklī un tiek piedāvāts kā tabletes vai kapsulas. Dažādu formu magnijs absorbējas atšķirīgi: šķīstošākās formas zarnās absorbējas labāk nekā mazāk šķīstošās. Nelielos pētījumos noteikts, ka magnijs aspartāta, citrāta, lakāta un hlorīda formā ir labāk absorbējams un biopieejamāks nekā magnija oksīds vai sulfāts. Daži medikamentu veidi var mijiedarboties ar magnija papildinājumiem vai ietekmēt magnija līmeni organismā: antibiotikas, diurētiskie līdzekļi, bifosfonāti, protonu sūkņa inhibitori. Magnija oksīds var izraisīt blakusparādības — skābuma vai rūgtuma sajūtu. Lai to mazinātu, magnija oksīda tableti lietojiet ar citrusaugļu sulu vai ar gāzētu citrusdzērienu. Ja novērojat muskuļu krampjus vai caureju, kas nepāriet, konsultējieties ar ārstu.
Magnija trūkums
Magnija trūkuma agrīnie simptomi ir apetītes zudums, nelabums, vemšana, nogurums un vājums. Pie progresējoša deficīta var rasties nejutīgums, tirpšana, muskuļu spazmas un krampji, krīzes, personības izmaiņas, sirds ritma traucējumi un koronāro asinsvadu spazmas. Smaga magnija deficīta gadījumā var attīstīties hipokalcēmija vai hipokalēmija – zems kalcija vai kālija līmenis asinīs, jo tiek izjaukta minerālvielu līdzsvara homeostāze. Magnija deficīts biežāk sastopams cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu, gremošanas trakta slimībām (piemēram, Krona slimība vai celiakija), vecāka gadagājuma personām, kā arī cilvēkiem ar hronisku alkohola lietošanu.
- Aydın, H., Deyneli, O., Yavuz, D., Gözü, H., Mutlu, N., Kaygusuz, I., & Akalın, S. (2010). Short-term oral magnesium supplementation suppresses bone turnover in postmenopausal osteoporotic women. Biological trace element research, 133(2), 136-143.
- Danziger, J., William, J. H., Scott, D. J., Lee, J., Lehman, L. W., Mark, R. G., ... & Mukamal, K. J. (2013). Proton‑pump inhibitor use is associated with low serum magnesium concentrations. Kidney international, 83(4), 692‑699.
- Dong, J. Y., Xun, P., He, K., & Qin, L. Q. (2011). Magnesium intake and risk of type 2 diabetes: meta-analysis of prospective cohort studies. Diabetes care, 34(9), 2116‑2122.
- Gröber, U., Schmidt, J., & Kisters, K. (2015). Magnesium in prevention and therapy. Nutrients, 7(9), 8199‑8226.
- Jahnen‑Dechent, W., & Ketteler, M. (2012). Magnesium basics. Clinical kidney journal, 5(Suppl_1), i3‑i14.
- Musso, C. G. (2009). Magnesium metabolism in health and disease. International urology and nephrology, 41(2), 357‑362.
- Philipp Schuchardt, J., & Hahn, A. (2017). Intestinal absorption and factors influencing bioavailability of magnesium – an update. Current Nutrition & Food Science, 13(4), 260‑278.
- Ranade, V. V., & Somberg, J. C. (2001). Bioavailability and pharmacokinetics of magnesium after administration of magnesium salts to humans. American journal of therapeutics, 8(5), 345‑357.
- Rude, R. K., Singer, F. R., & Gruber, H. E. (2009). Skeletal and hormonal effects of magnesium deficiency. Journal of the American College of Nutrition, 28(2), 131‑141.
- Schwalfenberg, G. K., & Genuis, S. J. (2017). The importance of magnesium in clinical healthcare. Scientifica, 2017.
- Sun‑Edelstein, C., & Mauskop, A. (2009). Role of magnesium in the pathogenesis and treatment of migraine. Expert review of neurotherapeutics, 9(3), 369‑379.
