Kalcija labums
Papildu kalcija lietošana joprojām ir neatņemama osteoporozes profilakses daļa. Tomēr nesen tika izteiktas šaubas par kalcija papildinājumu drošumu saistībā ar iespējamo palielinātu sirds un asinsvadu slimību risku. Šim jautājumam galīgo atbildi varētu sniegt tikai lielapjoma, randomizētas klīniskās pārbaudes. Organismam kalcijs ir nepieciešams, lai veidotu un uzturētu stiprus kaulus. Vairāk nekā 99% kalcija ir uzkrāts tieši kaulos un zobos. Kalcijs ir arī vajadzīgs asinsvadu saraušanās un paplašināšanās procesiem, muskuļu darbībai, nervu signālu pārvadei, šūnu signalizācijai un hormonālajai sekrēcijai, lai gan šo vielmaiņas funkciju uzturēšanai nepieciešams mazāk nekā 1% no kopējā kalcija organismā.
Kalcija nepieciešamība
Ja organisms nesaņem ieteikto kalcija daudzumu ar uzturu, tas sāks izmantot kalciju no kauliem un zobiem, lai nodrošinātu citas funkcijas, vienlaikus vājinot kaulus. Tas var izraisīt osteoporozi. Tā kā sievietēm ir lielāks osteoporozes risks, īpaši menopauzes laikā, daudzi ārsti šo periodu iesaka lietot kalcija piedevas. Kalcija piedevas ir ieteicamas arī, ja esat vegāns vai veģetārietis, ievērojat augstu olbaltumvielu vai nātrija diētu, kas veicina kalcija izdalīšanos, ja organisms slikti absorbē kalciju (piemēram, Krona vai iekaisuma zarnu slimība) vai ilgstoši lietojat kortikosteroīdus, ja Jums ir osteoporoze, kā arī sievietēm ar amenoreju, sportistēm, kurām ir sportistēm raksturīgā triāde (amenoreja, anoreksija un osteoporoze), kā arī cilvēkiem ar laktozes nepanesību vai alerģiju pret govs pienu.
Kalcija piedevas – kalcija karbonāts
Divas galvenās kalcija piedevu formas ir karbonāts un citrāts. Kalcija karbonāts ir pieejamāks, lētāks un ērtāks lietošanā. Tas visefektīvāk uzsūcas, lietojot kopā ar ēdienu. Kalcija karbonāta piedevās ir aptuveni 40% kalcija, kamēr kalcija citrātā – apmēram 21%. Dažiem kalcija piedevu lietotājiem var rasties gremošanas trakta blakusparādības, tostarp gāzu veidošanās, vēdera uzpūšanās, aizcietējumi vai šo simptomu kombinācija. Izskatās, ka kalcija karbonāts izraisa vairāk blakusparādību nekā kalcija citrāts, tāpēc simptomu mazināšanai ieteicams dozēt kalciju dienas laikā vai lietot piedevas ēdienreizes laikā. Kalcija karbonāts ir pieņemama papildus kalcija forma, īpaši cilvēkiem ar normālu kuņģa skābi.
Faktori, kas ietekmē kalcija uzsūkšanos
Ne viss uzņemtais kalcijs patiesībā uzsūcas zarnās. Cilvēki uzņem aptuveni 30% kalcija no uztura, bet tas ļoti atkarīgs no ēdiena veida. Citi faktori arī ietekmē kalcija uzsūkšanos. Tie ir vecums (kalcija uzsūkšanās samazinās līdz 15–20% pieaugušajiem un turpina samazināties novecojot), D vitamīna koncentrācija, pārtika, kas satur daudz fitīnskābes un oksalātu (šīs skābes dabiski sastopamas dažos augos, saistās ar kalciju un var kavēt tā uzsūkšanos). Arī pārāk daudz nātrija un olbaltumvielu uzturā, kofeīna pārpalikums un alkohols kavē kalcija uzsūkšanos.
Pārāk liels kalcija daudzums organismā
Ļoti liels kalcija daudzums no jebkura avota var negatīvi ietekmēt veselību. Pārmērīgs kalcija līmenis asinīs, ko sauc par hiperkalcemiju, var izraisīt nieru mazspēju, asinsvadu un mīksto audu kalkulācijas, hiperkalciuriju (augsts kalcija līmenis urīnā) un nierakmeņus. Liels kalcija daudzums var izraisīt aizcietējumus, kā arī kavēt dzelzs un cinka uzsūkšanos, lai gan šis efekts nav precīzi noteikts. Liels kalcija daudzums no piedevām, nevis no pārtikas, saistīts ar paaugstinātu nierakmeņu risku. Daži pierādījumi saista lielāku kalcija uzņemšanu ar paaugstinātu prostatas vēža risku, taču šis efekts nav labi izpētīts un pamatots. Daži pētījumi arī sasaista lielu kalcija patēriņu, īpaši no piedevām, ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku. Tāpēc pirms kalcija piedevu lietošanas jāapspriežas ar ģimenes ārstu.
- Anderson, J. J., Roggenkamp, K. J., & Suchindran, C. M. (2012). Calcium intakes and femoral and lumbar bone density of elderly US men and women: National Health and Nutrition Examination Survey 2005–2006 analysis. The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, 97(12), 4531-4539.
- Asemi, Z., Samimi, M., Siavashani, M. A., Mazloomi, M., Tabassi, Z., Karamali, M., ... & Esmaillzadeh, A. (2016). Calcium-vitamin D co-supplementation affects metabolic profiles, but not pregnancy outcomes, in healthy pregnant women. International Journal of Preventive Medicine, 7.
- Bolland, M. J., Avenell, A., Baron, J. A., Grey, A., MacLennan, G. S., Gamble, G. D., & Reid, I. R. (2010). Effect of calcium supplements on risk of myocardial infarction and cardiovascular events: meta-analysis. Bmj, 341, c3691.
- Chung, M., Tang, A. M., Fu, Z., Wang, D. D., & Newberry, S. J. (2016). Calcium intake and cardiovascular disease risk: an updated systematic review and meta-analysis. Annals of internal medicine, 165(12), 856-866.
- Craig, W. J. (2010). Nutrition concerns and health effects of vegetarian diets. Nutrition in Clinical Practice, 25(6), 613-620.
- Del Valle, H. B., Yaktine, A. L., Taylor, C. L., & Ross, A. C. (Eds.). (2011). Dietary reference intakes for calcium and vitamin D. National Academies Press.
- Foroozanfard, F., Jamilian, M., Bahmani, F., Talaee, R., Talaee, N., Hashemi, T., ... & Esmaillzadeh, A. (2015). Calcium plus vitamin D supplementation influences biomarkers of inflammation and oxidative stress in overweight and vitamin D‐deficient women with polycystic ovary syndrome: a randomized double‐blind placebo‐controlled clinical trial. Clinical endocrinology, 83(6), 888-894.
- Kerstetter, J. E., O’Brien, K. O., Caseria, D. M., Wall, D. E., & Insogna, K. L. (2005). The impact of dietary protein on calcium absorption and kinetic measures of bone turnover in women. The journal of clinical endocrinology & metabolism, 90(1), 26-31.
- Lowe, S. A., Bowyer, L., Lust, K., McMahon, L. P., Morton, M., North, R. A., ... & Said, J. M. (2015). SOMANZ guidelines for the management of hypertensive disorders of pregnancy 2014. Australian and New Zealand Journal of Obstetrics and Gynaecology, 55(5), e1-e29.
- Mao, P. J., Zhang, C., Tang, L., Xian, Y. Q., Li, Y. S., Wang, W. D., ... & Zhou, Y. H. (2013). Effect of calcium or vitamin D supplementation on vascular outcomes: a meta-analysis of randomized controlled trials. International journal of cardiology, 169(2), 106-111.
- Michaëlsson, K., Melhus, H., Lemming, E. W., Wolk, A., & Byberg, L. (2013). Long term calcium intake and rates of all cause and cardiovascular mortality: community based prospective longitudinal cohort study. Bmj, 346.
- Ross, A. C., Manson, J. E., Abrams, S. A., Aloia, J. F., Brannon, P. M., Clinton, S. K., ... & Kovacs, C. S. (2011). The 2011 report on dietary reference intakes for calcium and vitamin D from the Institute of Medicine: what clinicians need to know. The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, 96(1), 53-58.
- Tranquilli, A. L., Dekker, G., Magee, L., Roberts, J., Sibai, B. M., Steyn, W., ... & Brown, M. A. (2014). The classification, diagnosis and management of the hypertensive disorders of pregnancy: a revised statement from the ISSHP. Pregnancy hypertension, 4(2), 97-104.
- Waldman, T., Sarbaziha, R., Merz, C. N. B., & Shufelt, C. (2015). Calcium supplements and cardiovascular disease: A review. American journal of lifestyle medicine, 9(4), 298-307.
