Kas ir vitamīns K?
Vitamīns K ir taukos šķīstošs vitamīns, kas atklāts tikai 1929. gadā. Tas pazīstams trīs formās: K1 (filohinoni), K2 (melahinoni) un K3 (menadions). Vitamīns K1 atrodams lielākajā daļā augļu un dārzeņu, īpaši zaļajos lapu dārzeņos, piemēram, spinātos, lapu kāpostos un bietes lapās. Vitamīns K2 ir baktēriju blakusprodukts, galvenokārt sastopams fermentētos vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (zivs, piena produkti, olas), bet vitamīns K3 ir sintētisks produkts, kas dabā neeksistē, taču tiek izmantots dzīvnieku barības piedevās. Cilvēkiem šī vitamīna forma var izraisīt aknu bojājumus (Myneni & Mezey, 2017).
Kam nepieciešams vitamīns K?
Vitamīns K ir svarīgs normālai kalcija vielmaiņai organisma audos, šūnu augšanai, oksidatīvā stresa un iekaisuma reakciju kontrolei, kā arī asins sarecēšanai un homeostāzei (normālas vides uzturēšanai). Pietiekams vitamīna K patēriņš var palīdzēt izvairīties no asinsvadu kalcifikācijas. Vitamīns K galvenokārt uzkrājas aknās, taču tas atrodams arī smadzenēs un aizkuņģa dziedzerī (Akbari & Rasouli-Ghahroudi, 2018). Vitamīna K trūkuma gadījumā ātrāk veidojas zilumi, brūces asiņo ilgāk un bagātīgāk, asiņo smaganas, menstruācijas kļūst garākas un bagātākas, var parādīties asinis urīnā un/vai izkārnījumos. Vitamīna K biežāk trūkst pārmērīgi alkoholu lietojošiem, neveselīgi ēdošiem, īpaši pārstrādātas pārtikas patērētājiem, tiem, kam uzturā ir pārāk maz dārzeņu, kuros ir zarnu slimības vai lieto antibiotikas. Vitamīns K visgrūtāk uzsūcas no augu avotiem, tā uzsūkšanos veicina tauku lietošana kopā ar vitamīnu K saturošiem produktiem (Trumbo et al., 2001). Vitamīna K pārpalikums ir ļoti reti sastopams, taču pārsniedzot ieteicamo dienas devu tūkstošiem reižu, var veidoties asins recekļi (Markel & Kfir, 2009) – trombi, kas izraisa insultu, infarktu un citus pēkšņus asinsrites traucējumus. Tā kā vitamīns K piedalās asins sarecēšanas procesos, tas var ietekmēt asins šķidrinātāju efektivitāti, tāpēc pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu (Drugs, 2020). Ieteicamā dienas norma pieaugušajiem vīriešiem un sievietēm, saskaņā ar Veselības ministra rīkojumu Nr. 510, ir 75 mikrogrami, taču vajadzība var svārstīties no 0,5 mikrogramiem uz kilogramu ķermeņa svara (Turck et al., 2017) līdz 183 mikrogramiem noteiktu traucējumu ārstēšanai (Kuwabara et al., 2020).
- Akbari, S., & Rasouli-Ghahroudi, A. A. (2018). Vitamin K and bone metabolism: a review of the latest evidence in preclinical studies. BioMed research international, 2018.
- EFSA Panel on Dietetic Products, Nutrition and Allergies (NDA), Turck, D., Bresson, J. L., Burlingame, B., Dean, T., Fairweather‐Tait, S., ... & Naska, A. (2017). Dietary reference values for vitamin K. EFSA Journal, 15(5), e04780.
- Drugs.com (2020). Vitamin K. Retrieved from: https://www.drugs.com/international/vitamin-k.html
- Kuwabara, A., Nagae, A., Kitagawa, M., Tozawa, K., Kumode, M., & Tanaka, K. (2020). Nutritional Therapy with Vitamin K1 Is Effective in the Improvement of Vitamin K Status and Bone Turnover Markers in Patients with Severe Motor and Intellectual Disabilities. Journal of nutritional science and vitaminology, 66(3), 278-284.
- Markel A., & Kfir N. (2009) Vitamin K Excess. In: Lang F. (eds) Encyclopedia of Molecular Mechanisms of Disease. https://doi.org/10.1007/978-3-540-29676-8_3404
- Myneni, V. D., & Mezey, E. (2017). Regulation of bone remodeling by vitamin K2. Oral diseases, 23(8), 1021-1028.
- Trumbo, P., Yates, A. A., Schlicker, S., & Poos, M. (2001). Dietary reference intakes: vitamin A, vitamin K, arsenic, boron, chromium, copper, iodine, iron, manganese, molybdenum, nickel, silicon, vanadium, and zinc. Journal of the Academy of Nutrition and Dietetics, 101(3), 294.
