Hialuronskābes izcelsme un funkcija organismā
Hialuronskābe, pazīstama arī kā hialuronāns, ir caurspīdīga bioloģiski aktīva viela, ko dabiski ražo jūsu organisms. Tā ir dabiska ādas strukturāla biopolimēra viela, kas pirmo reizi atklāta un aprakstīta 1934. gadā. Kopš tā laika hialuronskābe plaši izmantota neiroķirurģijā un ādas brūču ārstēšanā. Mūsdienās hialuronskābi plaši izmanto oftalmoloģijā, reimatoloģijā un dermatoloģijā. Hialuronskābe ir plaši izmantota arī estētiskajā medicīnā tās īpašo īpašību dēļ, kas ļauj piesaistīt lielu daudzumu ūdens molekulu. Tas uzlabo audu mitrināšanu un to izturību pret mehāniskiem bojājumiem. Interese par šo savienojumu ir acīmredzama arī tāpēc, ka tas ir plaši pieejams, pilnībā uzsūcas un bioloģiski saderīgs. Hialuronskābi var izmantot arī kā marķieri, diagnosticējot noteiktas vēža formas vai aknu slimības. Hialuronskābe ir glikozaminoglikānu klasei piederošs nešūnots ogļhidrāts (vai polisaharīds), kas sastāv no atkārtotiem D-glikuronskābes un D-N-acetilglikozamīna disaharīdiem. Hialuronskābe ir galvenā sastāvdaļa, kas nodrošina ādai struktūru un ir atbildīga par tās pilnīgo un mitrināto izskatu, taču ar vecumu šī savienojuma daudzums strauji samazinās, tāpēc āda nokarājas un veidojas grumbas. Hialuronskābe izceļas ar pret novecošanos un grumbu samazināšanas, mitrinošu iedarbību, palielina ādas elastību, var palīdzēt ārstēt ekzēmu, sejas apsārtumu un brūces.
Hialuronskābes lokalizācija organismā
70 kg smagā cilvēka ķermenī ir 15 g hialuronskābes. Lielākais šī savienojuma daudzums atrodas ādā (apmēram puse no kopējā hialuronskābes daudzuma organismā), sinoviālajā šķidrumā, stikla ķermenī, nabas saitē, kā arī locītavās, cīpslās, pleirā un perikardā. Hialuronskābe piedalās daudzos procesos organismā. Papildus elastību nodrošinošajām īpašībām un brīvo radikāļu likvidēšanai, hialuronskābe arī spēlē svarīgu lomu brūču dziedēšanā, ovulācijas un apaugļošanas procesos, signālu pārraidē un audzēju fizioloģijā.
Kāpēc hialuronskābe ir tik brīnumaina?
Pirmkārt, hialuronskābe var piesaistīt līdz pat 1000 reizēm vairāk ūdens molekulu nekā tās svars! Citiem vārdiem sakot, tā darbojas kā mitrinātājs un notur ūdens molekulas uz ādas virsmas, padarot ādu maigu un hidratētu. Runājot par labi mitrinātu ādu, mēs domājam ādu ar lielu ūdens saturu. Varbūt esat dzirdējuši terminu transepidermāla ūdens zudums? Tas ir zinātnisks termins, kas mēra, cik daudz ūdens iztvaiko no ādas. Hialuronskābe nodrošina, ka ūdens nepazūd no ādas virsmas, palēninot ūdens iztvaikošanas ātrumu. Hialuronskābes ieguvumi ādai ir saistīti ar tās molekulmasu un koncentrāciju. Šajā gadījumā svarīgs ir izmērs! Molekulmasa nozīmē tās masu vai hialuronskābes molekulas izmēru. To mēra ar atoma masas vienībām - daltoniem vai īsumā kDa. Pamatojoties uz jaunākajiem cilvēku pētījumiem, visnoderīgākā ādai ir hialuronskābe ar izmēru no 50 līdz 1000 kDa. Viss, kas virs šī, neveidos būtisku atšķirību. Viss, kas zemāk, var izraisīt iekaisumu. Hialuronskābes diametrs ir arī svarīgs, jo tas nosaka sastāvdaļas spēju iekļūt ādā. Ir pētīta vietējās, zemas molekulmasas nano-hialuronskābes efektivitāte, un ir konstatēts, ka mazākas par 500 kDa vielas: samazina grumbu dziļumu, palielina mitrumu, palielina elastību ap aci, uzlabo uzsūkšanos ādā. Lielākām molekulām, kuru molekulmasa pārsniedz 500 kDa, ir grūtāk šķērsot ādas barjeru.
Novecošanās procesi un hialuronskābes nozīme
Cilvēka ādas novecošana ir sarežģīts bioloģisks process. Tas ir divu bioloģiski neatkarīgu procesu rezultāts. Pirmais ir dabīgā vai iedzimtā novecošana, neizbēgams process, kas ietekmē ādu tādā pašā veidā kā visus iekšējos orgānus. Otrais ir ārējā novecošana – ārējo vides faktoru rezultāts. Iekšējo ādas novecošanu ietekmē ar vecumu saistītas hormonālas izmaiņas, piemēram, pakāpeniska sieviešu dzimumhormonu - estrogēna un progesterona - samazināšanās menopauzes laikā. Ir pierādīts, ka dzimumhormonu trūkums veicina kolagēna sadalīšanos, ādas sausumu, elastības zudumu, epidermas atrofiju un ādas krokas. Lai gan iekšējā un ārējā ādas novecošana ir atšķirīgi procesi, to molekulārie mehānismi ir līdzīgi. Piemēram, brīvie radikāļi un to pārmērīga uzkrāšanās spēlē ļoti svarīgu lomu novecošanās procesā. Brīvo radikāļu pārpalikums izraisa ādas strukturālā proteīna kolagēna sadalīšanos, kavē kolagēna sintēzi un paātrina dabīgo ādas novecošanu. Ādas novecošana ir arī saistīta ar ādas mitruma zudumu. Galvenā ādas mitruma molekula ir hialuronskābe jeb glikozaminoglikāns, kas ir unikāls ar savu spēju saistīt un noturēt ūdens molekulas. Hialuronskābe pieder starplāsu vielām. Pēdējo gadu desmitu laikā ādas sastāvdaļas ir labi izpētītas. Iepriekš lielākā daļa pētījumu bija vērsti uz galveno ādas slāņu, piemēram, epidermas vai dermas, šūnām. Neseni pierādījumi rāda, ka starplāsu vielas, kas atrodas starp galveno ādas slāņu šūnām, ievērojami ietekmē šo šūnu funkcijas. Šīs starplāsu vielas šūnas veido ļoti organizētu struktūru, kuras sastāvā ietilpst glikozaminoglikāni, proteoglikāni, augšanas faktori un strukturālais proteīns - kolagēns. Tomēr dominējošais ādas starplāsu vielas komponents ir hialuronskābe. Ādas mitrumu nosaka ūdens daudzums, kas saistīts ar hialuronskābes molekulām dermā un dzīvībai svarīgās epidermas vietās, kad ādas mitruma uzturēšana ir atkarīga no ādas granulārā slāņa (šis slānis ir epidermas daļa). Ādas hialuronskābe veido aptuveni 50% no kopējā organisma hialuronskābes daudzuma. Dermā esošais hialuronskābes daudzums ir ievērojami lielāks nekā epidermā. Derma ir savienota ar limfātisko un asinsvadu sistēmām. Hialuronskābe dermā regulē ūdens līdzsvaru, osmotisko spiedienu un jonu plūsmu, darbojas kā tīkls un stabilizē ādas struktūru, izmantojot elektrostatiskas mijiedarbības. Hialuronskābes līdzsvara izmaiņu, kas notiek novecojot, iemesls vēl nav skaidrs. Tādējādi epiderma zaudē galveno molekulu, kas atbild par ūdens saistīšanu un noturēšanu, kas noved pie ādas mitruma zuduma. Dermā notiek svarīgākā novecošanās procesa izmaiņa – hialuronskābes saistīšanās ar audu struktūrām un kolagēna zudums ar vecumu. Visi minētie ar vecumu saistītie faktori veicina acīmredzamu ādas izžūšanu (dehidratāciju), atrofiju un elastības zudumu. Priekšlaicīga ādas novecošana ir atkārtota un ilgstoša UV starojuma ietekmes rezultāts. Aptuveni 80% no sejas ādas novecošanas izraisa UV starojums. Fotosenescence (UV starojuma ietekmē radīta) izraisa ādas hialuronskābes daudzuma un tās sintēzes samazināšanos.
Hialuronskābes papildinājumi
Hialuronskābes papildus var droši lietot lielākā daļa cilvēku, un tie sniedz daudz labuma veselībai. Tos var izmantot dažādos veidos. Daudzi cilvēki lieto hialuronskābi kā uztura bagātinātāju, taču tā tiek izmantota arī dažādos serumos, acu pilienos un injekcijās. Orāli lietojami papildinājumi palielina hialuronskābes daudzumu ādā, tāpēc pamatoti var teikt, ka tie var sniegt īpašu labumu mūsu veselībai un skaistumam. Tas ir noderīgs papildinājums dažādos apstākļos, īpaši saistībā ar ādas un locītavu veselību. Hialuronskābes papildinājumi ir ļoti noderīgi cilvēkiem, kas cieš no osteoartrīta – locītavu deģeneratīvas slimības, ko ilgtermiņā izraisa locītavu nodilums. Hialuronskābes ietekme grūtniecības vai zīdīšanas laikā nav pilnībā izpētīta, tāpēc grūtnieces un barojošās sievietes ir jāuzmanās un obligāti jākonsultējas ar ārstu pirms šī papildinājuma lietošanas. Ir arī daži pierādījumi, ka vēža šūnas ir jutīgas pret hialuronskābi, un papildinājumu lietošanas gadījumā tās var ātrāk augt.
- Heldin, P., Karousou, E., Bernert, B., Porsch, H., Nishitsuka, K., & Skandalis, S. S. (2008). Importance of hyaluronan-CD44 interactions in inflammation and tumorigenesis. Connective tissue research, 49(3-4), 215-218.
- Itano, N., Zhuo, L., & Kimata, K. (2008). Impact of the hyaluronan‐rich tumor microenvironment on cancer initiation and progression. Cancer science, 99(9), 1720-1725.
- Jensen, G. S., Attridge, V. L., Lenninger, M. R., & Benson, K. F. (2015). Oral intake of a liquid high-molecular-weight hyaluronan associated with relief of chronic pain and reduced use of pain medication: Results of a randomized, placebo-controlled double-blind pilot study. Journal of medicinal food, 18(1), 95-101.
- Kawada, C., Yoshida, T., Yoshida, H., Matsuoka, R., Sakamoto, W., Odanaka, W., ... & Urushibata, O. (2014). Ingested hyaluronan moisturizes dry skin. Nutrition journal, 13(1), 1-9.
- Litwiniuk, M., Krejner, A., Speyrer, M., Gauto, A. R., & Grzela, T. (2016). Hyaluronic acid in inflammation and tissue regeneration. Wounds: a compendium of clinical research and practice, 28(3), 78-88.
- Purushotham, M. S., & Hascall, V. C. (2020). The role of hyaluronan in the development of the immune system. Frontiers in immunology, 11, 543925.
- Wu, Y. J., Chang, L. L., & Yu, M. S. (2022). Role of hyaluronic acid in skin aging and its use in cosmetic dermatology. Journal of Cosmetic Dermatology, 21(2), 465-473.
