
Kas ir E vitamīns un kāda ir tā nozīme veselībai?
E vitamīns ir taukos šķīstošs antioksidants, kas atklāts pirms gandrīz 100 gadiem (1922. g.). Tas ietver 8 vielas, kas atrodas taukainos pārtikas produktos: četri tokoferoli un četri tokotrienoli (Sundl, Murkovic, Bandoniene, & Winklhofer-Roob, 2007). Visas E vitamīna formas uzsūcas zarnās, no kurām hilomikroni un augsta blīvuma lipoproteīni (ABL) to pārnēsā uz aknām (Kayder & Traber, 1993). Agrīnās pētījumi ar dzīvniekiem palīdzēja noteikt E vitamīna nozīmi audu un orgānu veidošanā, ādai, matiem, nagiem, nervu sistēmai, smadzenēm un citām funkcijām, taču detalizētāks E vitamīna ietekmes uz cilvēkiem pētījums joprojām turpinās, atklājot jaunus saistību aspektus starp šo vitamīnu un veselību (Galli et al., 2017). Ir pētījumi, kas norāda uz E vitamīna papildināšanas labumu imunitātes stiprināšanai vecākiem cilvēkiem (Wu & Meydan, 2014) un E vitamīna labvēlīgo ietekmi uz elpceļu iekaisumiem (Abdala-Valencia, Berdnikovs, & Cook-Mills, 2013). E vitamīns (tokoferols) palīdz neironu aizsardzības mehānismos un, iespējams, novērš vieglas kognitīvās Alcheimera slimības izmaiņas (Mangialasch, 2013), tomēr tas neslēdz šo slimību un tās simptomus (Farina et al., 2012). Turklāt E vitamīns ir noderīgs Parkinsona slimības, diabēta, noteiktu vēža veidu, iekaisuma procesu u.c. profilaksei un kontrolei (Duncan & Suzuki, 2017). Tāpat E vitamīns var palīdzēt aizsargāt sirds un asinsvadu sistēmu, darbojoties kā aizsargs pie paaugstināta homocisteīna un holesterīna līmeņa asinīs (Kirac, Negis & Ozer, 2013). E vitamīns plaši tiek izmantots kosmetoloģijā un dermatoloģisko problēmu ārstēšanā:
- Dzelteno nagu sindroms, kas izpaužas ar nagu krāsas maiņu, palēninātu augšanu, ārstēts ar vienreizējām augstas koncentrācijas E vitamīna devām ik pēc 6 mēnešiem (Hawsawi & Porpe, 2010);
- Dermatīta pacientiem E vitamīna lietošana kopā ar dapsona medikamentiem var palīdzēt izvairīties no galvenās šo medikamentu blakusparādības – galvassāpēm (Cox, 2002);
- Pustulozo psoriāzi, personām, kuras nevēlas vai nevar lietot medikamentus, var ārstēt ar E vitamīnu, pakāpeniski palielinot devu 4 nedēļu laikā (Ayres & Mihan, 1974);
- Atopiskais dermatīts ievērojami samazinās vai gandrīz pazūd 8 mēnešu laikā, lietojot E vitamīnu, salīdzinot ar placebo (Tsoureli-Nikita, Hercogova, Lotti & Menchini, 2002);
- Palīdz ātrāk dziedēt ādas čūlas (Hauch, 1957);
- Brūču dziedēšana uzlabojas, lietojot E vitamīnu kopā ar cinku un C vitamīnu (Barbosa et al., 2009).
E vitamīna avoti
E vitamīns galvenokārt atrodams augu produktos – riekstos, augļos, dārzeņos, sēklās, īpaši augstā koncentrācijā augu eļļās. Produkti ar augstāko E vitamīna saturu:
- Kviešu dīgstu eļļa – viena ēdamkarote satur apmēram 20 mg E vitamīna (100 g – 149 mg);
- Valriekstu eļļa – vienā ēdamkarotē 6,4 mg E vitamīna (100 g – 47 mg);
- Saulespuķu sēklas – porcijā (30 g) apmēram 11 mg E vitamīna (100 g – 35 mg);
- Mandeļu rieksti – porcijā (30 g) apmēram 8 mg E vitamīna (100 g – 26 mg);
- Čiekuru rieksti – porcijā (30 g) apmēram 2,8 mg (100 g – 9,3 mg);
- Avokado – pusē avokado apmēram 2,1 mg (100 g – 2,1 mg);
- Sarkanie pipari – vienā apmēram 1,9 mg (100 g – 1,6 mg);
- Mango – pusē apmēram 1,5 mg (100 g – 0,9 mg) (Arnarson, 2017).
Ieteicamā diennakts deva, trūkuma un pārpalikuma ietekme uz veselību
Ieteicams pieaugušajiem un bērniem no 14 gadiem neatkarīgi no dzimuma katru dienu ar pārtiku vai piedevām uzņemt apmēram 15 mg E vitamīna (National academies press, 2000), tomēr 12 mg dienā ir pietiekami aizsargfunkcijai, lietojot vismaz dažas nedēļas, bet Eiropas Pārtikas drošības iestāde norāda, ka vīriešiem dienā vajadzētu uzņemt 13 mg, sievietēm 11 mg, bet bērniem 5–13 mg (atkarībā no vecuma) E vitamīna (EFSA, 2015). Citos avotos ieteicamā dienas norma ir apmēram 6–10 mg α-tokoferola (Kemnic & Coleman, 2020). Veselības aizsardzības ministra rīkojumā Nr. 510 ieteicamā dienas norma pieaugušām sievietēm ir 10 mg dienā, vīriešiem – 12 mg dienā, grūtniecēm un zīdīšanas laikā attiecīgi 12 un 14 mg dienā (Troesch et al., 2012). Lielāka par ieteicamo dienas devu E vitamīna lietošana var pozitīvi ietekmēt veselību gan noteiktu traucējumu gadījumā, gan vispārējā populācijā – pārpalikums var palīdzēt izvairīties no sirds un asinsvadu slimībām un vēža saslimšanām (Peter et al., 2016), taču nevajadzētu pārsniegt 1000 mg, jo šāds daudzums var būt toksisks (Troesch et al., 2012). Lielākajai daļai cilvēku nav nekādu pārpalikuma simptomu, tomēr dažiem var rasties kuņģa sāpes, slikta dūša, caureja, nogurums, galvassāpes, izsitumi, redzes pasliktināšanās (Keen & Hassan, 2016). E vitamīna deficīts ir ļoti reti sastopams un visbiežāk rodas tauku uzsūkšanās traucējumu gadījumā. E vitamīna trūkums var būt saistīts arī ar ataksiju, insultu, cistisko fibrozi, aknu slimībām, Krona slimību, žultspūšļa problēmām un citiem traucējumiem. Tāpat trūkums novērojams priekšlaicīgi dzimušiem, ļoti maza svara zīdaiņiem (Kemnic & Coleman, 2020). E vitamīna deficīta gadījumā var rasties retinopātija (acu tīklenes asinsvadu slimība), vājināta imūnsistēma – biežāk sastopami vīrusu un baktēriju infekcijas, var attīstīties perifēra neiropātija (neironu aksonu bojājumi, kas var izpausties ar jutības un kustību traucējumiem), ataksija (muskuļu darbības traucējumi) (Harward, 2021).
- Abdala-Valencia, H.; Berdnikovs, S.; Cook-Mills, J. M. Vitamin E isoforms as modulators of lung inflammation. Nutrients 5:4347-4363; 2013.
- Arnarson, A. (2017). 20 Foods That Are High in Vitamin E. Healthline.
- Ayres, S., & Mihan, R. (1974). Subcorneal pustular dermatosis controlled by vitamin E. Archives of Dermatology, 109(6), 914-914.
- Barbosa, E., Faintuch, J., Machado Moreira, E. A., Gonçalves da Silva, V. R., Lopes Pereima, M. J., Martins Fagundes, R. L., & Filho, D. W. (2009). Supplementation of vitamin E, vitamin C, and zinc attenuates oxidative stress in burned children: a randomized, double-blind, placebo-controlled pilot study. Journal of burn care & research, 30(5), 859-866.
- Cox, N. H. (2002). Vitamin E for dapsone-induced headache. British journal of dermatology (1951), 146(1).
- Duncan, K. R., & Suzuki, Y. J. (2017). Vitamin E nicotinate. Antioxidants, 6(1), 20.
- EFSA Panel on Dietetic Products, Nutrition, and Allergies (NDA). (2015). Scientific Opinion on Dietary Reference Values for vitamin E as α‐tocopherol. EFSA Journal, 13(7), 4149.
- IOM Vitamin E. Dietary Reference Intakes for Vitamin C, Vitamin E, Selenium, and Carotenoids. Washington (DC): National Academies Press (US); 2000: 186-283.
- Farina, N., Llewellyn, D., Isaac, M. G. E. K. N., & Tabet, N. (2017). Vitamin E for Alzheimer's dementia and mild cognitive impairment. Cochrane database of systematic reviews, (1).
- Harvard Chan School of Public Health. (2021). Vitamin E. The nutrition source. Harvard Chan School of Public Health. https://www.hsph.harvard.edu/nutritionsource/vitamin-e/
- Hauch, J. T. (1957). A new treatment for resistant pressure sores. Canadian Medical Association Journal, 77(2), 125.
- Al Hawsawi, K., & Pope, E. (2010). Yellow nail syndrome. Pediatric dermatology, 27(6), 675-676.
- Kayden, H. J.; Traber, M. G. Absorption, lipoprotein transport, and regulation of plasma concentrations of vitamin E in humans. J Lipid Res 34:343-358; 1993.
- Keen, M. A., & Hassan, I. (2016). Vitamin E in dermatology. Indian dermatology online journal, 7(4), 311.
- Kemnic, T. R., & Coleman, M. (2020). Vitamin E deficiency. StatPearls [Internet].
- Kirac, D.; Negis, Y.; Ozer, N. K. Vitamin E attenuates homocysteine and cholesterol induced damage in rat aorta. Cardiovasc Pathol 22:465-472; 2013.
- Mangialasche, F., Westman, E., Kivipelto, M., Muehlboeck, J. S., Cecchetti, R., Baglioni, M., Tarducci, R., Gobbi, G., Floridi, P.; Soininen, H.; Kloszewska, I.; Tsolaki, M.; Vellas, B.; Spenger, C.; Lovestone, S.; Wahlund, L. O.; Simmons, A.; Mecocci, P. Classification and prediction of clinical diagnosis of Alzheimer's disease based on MRI and plasma measures of alpha-/gamma-tocotrienols and gamma-tocopherol. J Intern Med 273:602-621; 2013
- Peter, S., Friedel, A., Roos, F. F., Wyss, A., Eggersdorfer, M., Hoffmann, K., & Weber, P. (2016). A systematic review of global alpha-tocopherol status as assessed by nutritional intake levels and blood serum concentrations. Int. J. Vitam. Nutr. Res, 14, 1-21.
- Sundl, I.; Murkovic, M.; Bandoniene, D.; Winklhofer-Roob, B. M. Vitamin E content of foods: comparison of results obtained from food composition tables and HPLC analysis. Clin Nutr 26:145-153;2007
- Sundl, I.; Murkovic, M.; Bandoniene, D.; Winklhofer-Roob, B. M. Vitamin E content of foods: comparison of results obtained from food composition tables and HPLC analysis. Clinical Nutrition, 26(1), 145-153; 2007.
- Tsoureli-Nikita, E., Hercogova, J., Lotti, T., & Menchini, G. (2002). Oral vitamin E in the treatment of atopic dermatitis. International journal of dermatology, 41(12), 857-860.
- Troesch, B., Eggersdorfer, M., Weber, P., & Schurch, S. (2012). Vitamin E: critical review of dietary intake, status, and health effects. Advances in nutrition, 3(1), 132-143.
- Wu, D., & Meydani, S. N. (2014). Age-associated changes in immune function: impact of vitamin E intervention and the underlying mechanisms. Frontiers in nutrition, 1, 16.