0

Biotīns

Sapiens laboratorija


Biotīns

Biotīns – vitamīns B7

Vitamīns B7, plašāk pazīstams kā biotīns vai vitamīns H, ir viens no B grupas ūdenī šķīstošajiem vitamīniem. Biotīns ir nepieciešams lielākā cilvēka orgāna – ādas – veselībai, kā arī nervu un gremošanas sistēmām un matu augšanai. Biotīns piedalās ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku vielmaiņā. Biotīna trūkums var izraisīt matu augšanas apstāšanos, ādas atjaunošanās traucējumus: var parādīties izsitumi, sausums un attīstīties neirodeģeneratīvas slimības. Vitamīna B7 trūkums ietekmē arī insulīna, hormona, kas regulē glikozes koncentrāciju asinīs, ražošanu un funkciju (Shinde et al., 2020).

Pieaug pētījumu skaits, kas rāda pozitīvu biotīna ietekmi multiplās sklerozes pacientu simptomu mazināšanā (Sedel et al., 2015). Biotīns arī palīdz stiprināt nagus un veicināt matu augšanu (Almohanna et al., 2019).

Biotīna nepieciešamība un avoti uzturā

Biotīna ir daudz raugos, pilngraudu maizē, zaļos lapu dārzeņos, olās, aknās, sierā, avokado, ziedkāpostos (León‐Del‐Río, 2019), zemesriekstos, lašā, avenes, banānos, olu dzeltenumos, sēnēs (Shinde et al., 2020).

Biotīna trūkums var rasties arī alkohola lietošanas, grūtniecības un ilgstošas antibiotiku lietošanas dēļ, jo tie ietekmē normālu zarnu mikrofloru un traucē biotīna uzsūkšanos (Shinde et al., 2020). Pētījumi liecina, ka līdz pat 50 % grūtnieču cieš no biotīna deficīta (Durusoy et al., 2009). Biotīna deficīts var rasties, ēdot neapstrādātas olas, jo tajās ir avidīns, kas saistās ar biotīnu un kavē tā uzsūkšanos. Termiski apstrādājot olas (vārot vai cepot), avidīns tiek iznīcināts, un biotīns var tikt pienācīgi uzsūkts (Almohanna et al., 2019).

Maksimālā biotīna dienas deva nav noteikta, jo pat ievērojami pārsniedzot ieteicamo devu, nav novēroti blakus efekti vai toksicitāte. Lielākā daļa uztura bagātinātāju matiem, ādai un nagiem satur vairākus reizes lielāku biotīna devu, nekaitējot veselībai, tomēr ļoti liels biotīna daudzums var ietekmēt laboratorisko testu rezultātus, radot nepareizi augstus vai zemus rādījumus. Piemēram, lietojot biotīna piedevas, testi var nepareizi parādīt zemu troponīna līmeni asinīs. Troponīns ir sirds muskuļa bojājuma marķieris, kas tiek noteikts miokarda infarkta gadījumā, tāpēc, lietojot biotīna piedevas, to vajadzētu paminēt ārstam pirms asins analīžu veikšanas (D‘Arrigo, 2018).

Ieteicamā dienas deva pieaugušajiem vīriešiem un sievietēm saskaņā ar Veselības ministra rīkojumu Nr. 510 ir 50 μg (mikrogrami). Zīdīšanas periodā sievietēm – 55 μg dienā.

  • Almohanna, H. M., Ahmed, A. A., Tsatalis, J. P., & Tosti, A. (2019). The role of vitamins and minerals in hair loss: a review. Dermatology and therapy, 9(1), 51-70.
  • D’Arrigo, T. (2018). FDA warns that biotin may interfere with lab tests. Pharmacy Today, 24(3), 6.
  • Dermatol Ther (Heidelb);2019;9(1):51–70
  • Durusoy, C., Ozenli, Y., Adiguzel, A., Budakoglu, I. Y., Tugal, O., Arikan, S., ... & Gulec, A. T. (2009). The role of psychological factors and serum zinc, folate and vitamin B12 levels in the aetiology of trichodynia: a case–control study. Clinical and Experimental Dermatology: Clinical dermatology, 34(7), 789-792.
  • León-Del-Río, A. (2019). Biotin in metabolism, gene expression, and human disease. Journal of Inherited Metabolic Disease, 42(4), 647-654.
  • Sedel, F., Papeix, C., Bellanger, A., Touitou, V., Lebrun-Frenay, C., Galanaud, D., ... & Tourbah, A. (2015). High doses of biotin in chronic progressive multiple sclerosis: a pilot study. Multiple sclerosis and related disorders, 4(2), 159-169.
  • Shinde, N. N., Nemane, S. T., Katu, Y. M., Mule, A. K., & Kore, S. S, (2020). A Review on Biotin (Vitamin H). International Journal of Research in Engineering, Science and Management 3(4), 2581-5792.