19–70 gadus veciem vīriešiem jāsaņem pietiekami daudz šo vitamīnu un minerālvielu. Tie ir nepieciešami laba vīrieša garīgajai, fiziskajai un emocionālajai veselībai.
Vitamīns A
Vitamīns A ir būtisks vīriešu veselībai, jo tas atbalsta šūnu augšanu, imūno funkciju un redzi. Viens no vispazīstamākajiem vitamīna A uzdevumiem ir tā loma redzes un acu veselībā – svarīgs krāsu uztverē un radzenes un konjunktīvas aizsardzībā. Turklāt vitamīns A uztur imūno funkciju, atbalstot T-šūnu, baltās asins šūnu, kas aizsargā organismu pret infekcijām, augšanu un sadalījumu. Tāpēc vitamīns A ir būtisks vīriešiem, nodrošinot labāku redzi, stipru imūnsistēmu un spēju aizsargāties pret dažādiem vīrusiem un infekcijām.
Vitamīns D3
Vitamīna D svarīgākā funkcija ir regulēt kalcija un fosfora uzsūkšanos un uzturēt un stiprināt imūnsistēmas darbību. Ir svarīgi saņemt pietiekamu vitamīna D daudzumu kaulu veselībai. Šī vitamīna trūkums ir saistīts ar osteoporozi, samazinātu minerālvielu blīvumu un palielinātu krišanas un lūzumu risku vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vitamīns D ir nepieciešams arī normālai muskuļu šķiedru attīstībai un augšanai, un tā nepietiekamība var negatīvi ietekmēt muskuļu spēku, izraisot muskuļu vājumu un sāpes (miopātiju). Vitamīnam D ir pretiekaisuma iedarbība. Tā kā vitamīns D piedalās dažādos smadzeņu procesos, tiek uzskatīts, ka tas var mazināt simptomus cilvēkiem ar klīnisko depresiju, tomēr nepieciešami papildu pētījumi. Tāpēc vitamīns D ir ļoti svarīgs vīrieša veselībai, nodrošinot stiprus kaulus, muskuļu spēku, kalcija uzsūkšanos un stipru imūnsistēmu.
Vitamīns E
Vitamīns E ir taukos šķīstošs vitamīns ar pretiekaisuma īpašībām. Ir astoņas dabīgās vitamīna E ķīmiskās formas ar atšķirīgu bioloģisko aktivitāti. Alfa- (vai α-) tokoferols ir vienīgā forma, kas atbilst cilvēka prasībām. Vitamīns E palīdz uzturēt imūnsistēmu, šūnu funkciju un ādas veselību. Tas ir antioksidants, kas efektīvi cīnās ar brīvo radikāļu ietekmi. Brīvie radikāļi bojā šūnas un var veicināt sirds un asinsvadu slimību un vēža attīstību. Vitamīns E var būt noderīgs, samazinot ultravioletā starojuma kaitējumu ādai. Tas arī var efektīvi mazināt atopiskā dermatīta un taukaino aknu slimības simptomus, kā arī palēnināt vieglas vai vidēji smagas Alcheimera slimības progresēšanu. UV starojums un saules ietekme samazina vitamīna E līmeni, un tā daudzums samazinās arī ar vecumu. Vīriešiem vitamīns E ir nepieciešams šūnu aizsardzībai pret brīvo radikāļu bojājumiem, stiprai imūnsistēmai un veselīgai ādai.
Vitamīns K2
Ir divas galvenās vitamīna K formas: vitamīns K1 (filohinons), kas atrodams augu pārtikā, un vitamīns K2 (menakinons), kas ir dzīvnieku un fermentētos pārtikas produktos. Vitamīnu K2 var sadalīt vairākās potipās, no kurām svarīgākie ir MK-4 un MK-7. Kopumā vitamīns K aktivizē olbaltumvielas, kas ietekmē asins recēšanu, kalcija vielmaiņu un sirds veselību. Cilvēku pētījumi liecina, ka vitamīna K2 piedevas uzlabo kaulu un sirds veselību. Vitamīns K2 spēlē galveno lomu kalcija – galvenā minerāla, kas atrodas kaulos un zobos – vielmaiņā. Tas aktivizē divu olbaltumvielu – osteokalcīna un matriksa GLA proteīna – sasaisti ar kalciju, kas palīdz veidot un uzturēt veselīgus kaulus. Tādēļ vīriešiem obligāti jāsaņem pietiekams K2 vitamīna daudzums, lai saglabātu kaulu stiprumu un samazinātu osteoporozes risku.
B grupas vitamīni
B vitamīnu komplekss palīdz izvairīties no infekcijām, uztur un stiprina šūnu veselību, piedalās sarkano asins šūnu ražošanā, uztur enerģijas līmeni, labu redzi, pareizu smadzeņu darbību, labu gremošanu un apetīti, hormonu un holesterīna ražošanu, sirds un asinsvadu veselību un muskuļu tonusu. Uzskata, ka B grupas vitamīni palielina testosterona līmeni vīriešiem, kas dabīgi samazinās ar vecumu, un var palīdzēt vīriešiem palielināt muskuļu masu un spēku. Tomēr ir maz pētījumu, kas to apstiprina. Vīriešiem nepieciešamie B grupas vitamīni veic šādas funkcijas organismā. Tiamīns (B1) spēlē svarīgu lomu metabolismā, jo palīdz pārvērst uzturvielas enerģijā. Riboflavīns (B2) darbojas kā antioksidants. Niacīns (B3) ir svarīgs šūnu signālu, metabolismu un DNS ražošanas un atjaunošanas procesos. Piridoksīns (B6) piedalās aminoskābju metabolismā, sarkano asins šūnu ražošanā un neirotransmiteru – serotonīna un dopamīna – ražošanā, kas nodrošina labu garastāvokli, motivāciju un miegu. Biotīns (B7) ir nepieciešams ogļhidrātu un tauku metabolismam un regulē gēnu ekspresiju. Folāti (B9) ir nepieciešami šūnu augšanai, aminoskābju metabolismam, sarkano un balto asins šūnu veidošanai un pareizai šūnu dalīšanai. Daži pētījumi liecina, ka B vitamīnu komplekss var uzlabot garastāvokli un kognitīvās spējas. Holīns (B12) ir vitāli svarīgs neiroloģiskajai funkcijai, DNS ražošanai un sarkano asins šūnu attīstībai. Vitamīna B12 trūkums izpaužas kā atmiņas traucējumi, koncentrēšanās un informācijas uztveres grūtības, kā arī tirpšana un dedzināšana ekstremitātēs, un tas var būt saistīts ar paaugstinātu garastāvokļa traucējumu biežumu.
Vitamīns C
Vitamīns C, pazīstams arī kā L-askorbīnskābe, ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas dabīgi atrodams dažos pārtikas produktos. Cilvēki, atšķirībā no lielākās daļas dzīvnieku, nespēj endogēni sintezēt vitamīnu C, tāpēc tas ir nepieciešams uztura komponents. Vitamīns C ir nepieciešams kolagēna, L-karnitīna un dažu neirotransmiteru biosintēzei, kā arī piedalās olbaltumvielu metabolismā. Vitamīns C ir svarīgs fizioloģisks antioksidants, un ir pierādīts, ka tas organismā atjauno citus antioksidantus, tostarp alfa-tokoferolu jeb vitamīnu E. Vitamīns C var palīdzēt novērst noteiktu vēža veidu, sirds un asinsvadu slimību un citu slimību attīstību. Papildus biosintētiskajām un antioksidatīvām funkcijām vitamīns C spēlē svarīgu lomu imūnsistēmas darbībā un uzlabo nehemo dzelzs (dzelzs forma, kas atrodas augu pārtikā) uzsūkšanos. Ir pierādīts, ka liels vitamīna C daudzums samazina augsta asinsspiediena risku un palīdz novērst hiperlipidēmiju (augstu tauku līmeni asinīs). Vīriešiem vitamīns C ir svarīgs, lai saglabātu stipru imūnsistēmu, veselīgu ādu, un palīdzētu novērst hroniskas slimības.
D-kalcija pantotenāts
Ja vēlaties, lai jūsu prāts būtu asāks, labāk veidotos atmiņas un jūs atcerētos informāciju, jums var palīdzēt D-kalcija pantotenāts. Cilvēku pētījumu rezultāti parādīja, ka pantotēnskābei ir galvenā loma smadzeņu darbībā. Īpaši svarīgi, ka pantotēnskābe piedalās daudzu neirotransmiteru sintēzē. D-kalcija pantotenāta lietošana var palīdzēt samazināt smadzeņu miglu vai aizmāršību un sajukumu, kas saistīts ar vispārēju uzmanības trūkumu. Lietojot D-kalcija pantotenātu, smadzeņu miglas ietekme var samazināties, palīdzot uzturēt koncentrēšanos un izpratni. Pusaudžiem un pieaugušajiem D-kalcija pantotenāta lietošana var palīdzēt uzturēt ādu veselīgu un dzīvīgu. Tāpat lietojot D-kalcija pantotenātu var palielināt fizisko izturību.
Hroma pikolināts
Hroma pikolināts ir minerāla hroma forma, ko var atrast uztura bagātinātājos. Hroms ir minerals, kas palīdz hormonam insulinam veikt savas funkcijas organismā un nodrošina glikozes pārvietošanu no asinsrites uz šūnām, kā arī var palīdzēt izsalkuma lēkmju mazināšanā.
Koenzīms Q10
Koenzīms Q10 atrodams katrā organisma šūnā. Tomēr visaugstākā koncentrācija ir orgānos, kam nepieciešama vislielākā enerģija, piemēram, sirdī, nierēs, plaušās un aknās. Viena no galvenajām koenzīma Q10 funkcijām ir enerģijas ražošana šūnās. Q10 (CoQ10) ir antioksidants, ko katra organisma šūna izmanto kā dabīgu enerģijas avotu, augot un uzturot savu funkcionalitāti. Koenzīma Q10 lietošana var palīdzēt atjaunot optimālu enerģijas ražošanas līmeni, samazināt oksidatīvo kaitējumu un uzlabot sirds darbību. Vīriešu spermatozoīdi ir jutīgi pret oksidatīvo kaitējumu, kas var samazināt spermatozoīdu skaitu, pasliktināt spermas kvalitāti un izraisīt neauglību. Ir pierādīts, ka koenzīms Q10 var uzlabot spermatozoīdu kustīgumu neauglīgiem vīriešiem, uzlabot spermas kvalitāti, aktivitāti un koncentrāciju, palielinot spermas antioksidatīvo aizsardzību. Tas ir īpaši svarīgi vīrišķības nodrošināšanai un dzimtas turpināšanai.
Ķiploku ekstrakts
Zinātniski pierādījumi apstiprina, ka ķiploki pazemina asinsspiedienu un holesterīna līmeni: samazina kopējo un ZBL-holesterīna daudzumu, īpaši cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni. Ķiplokos ir antioksidanti, kas aizsargā pret šūnu bojājumiem un novecošanos. Tajā pašā laikā ķiploki atbalsta spēcīga antioksidanta glutationa darbību. Tas var samazināt Alcheimera slimības un demences risku. Ķiploku piedevas palīdz novērst biežas slimības, piemēram, gripu un saaukstēšanos, un samazina to smagumu. Šis ekstrakts ir arī ļoti svarīgs vīriešu veselībai, pateicoties savām pretvīrusu, imunitāti stiprinošajām un antiseptiskajām īpašībām.
Ginkmedes ekstrakts
Ginkmedē ir daudz flavonoīdu un terpēnoīdu – savienojumu, kas pazīstami ar spēcīgu antioksidantu iedarbību. Antioksidanti cīnās pret kaitīgo brīvo radikāļu ietekmi vai to neitralizē. Veiktie zinātniskie pētījumi liecina par ginkmedes aizsargājošo ietekmi uz sirdi, smadzenēm un insulta profilaksi. Viens no iespējamiem skaidrojumiem ir augā esošo bioloģiski aktīvo savienojumu pretiekaisuma iedarbība. Ginkmedis var uzlabot slāpekļa oksīda līmeni asinīs, kas uzlabo asinsriti un palielina endotēlija elastību. Tādēļ ginkmedis var būt noderīgs dažādu seksuālās disfunkcijas simptomu ārstēšanā, uzlabojot asins plūsmu attiecīgajās ķermeņa vietās. Ginkmedes ekstrakta lietošana seksuālās disfunkcijas ārstēšanai ir loģiska, taču pētījumi to vēl nav apstiprinājuši. Ginkmedis ir svarīgs vīriešu veselībai, jo aizsargā šūnas un uzlabo asinsriti.
Žeņšeņa ekstrakts
Žeņšeņs ir noderīgs ar savām antioksidatīvajām un pretiekaisuma īpašībām. Žeņšeņs ir svarīgs imūnsistēmas stiprināšanai. Tāpat tas var palīdzēt uzlabot kognitīvās funkcijas, piemēram, atmiņu, uzvedību un noskaņojumu. Pētījumi liecina, ka žeņšeņs var būt noderīga alternatīva vīriešu erekcijas disfunkcijas ārstēšanā. Uzskata, ka žeņšeņa sastāvā esošie savienojumi var aizsargāt dzimumlocekļa asinsvadus un audus no oksidatīvā stresa un palīdzēt atjaunot normālu funkciju. Pētījumi arī liecina, ka žeņšeņs var veicināt slāpekļa oksīda, savienojuma, kas uzlabo dzimumlocekļa muskuļu atslābināšanos un palielina asinsriti, ražošanu. Tomēr, lai sniegtu skaidrus secinājumus par žeņšeņa ietekmi uz erekcijas disfunkciju, nepieciešami vēl papildu pētījumi. Žeņšeņa piedevas var palīdzēt samazināt nogurumu, kā arī stiprināt fizisko aktivitāti. Žeņšeņs ir svarīgs vīriešiem asinsrites uzlabošanai un organisma iekaisuma samazināšanai.
Cinks
Cinks darbojas kā spēcīgs antioksidants un ir svarīgs organismam, jo palīdz stiprināt imūnsistēmu un cīnīties ar iekaisuma procesiem organismā. Cinka zudums no bioloģiskajām membrānām palielina to jutīgumu pret oksidatīviem bojājumiem un pasliktina to funkcijas. Cinks ir labi pazīstams ar savu lomu cukura līmeņa asinīs kontrolē un ķermeņa jutīguma pret insulīnu uzlabošanā. Cinka piedevas ir arī lielisks līdzeklis ādas veselības veicināšanai un tādu ādas slimību ārstēšanai kā akne. Trūkums izraisa pūtītes, psoriāzi, atkārtotas kārpas, ekzēmu un atopisko dermatītu, rozāciju un ādas novecošanos. Cinks ir būtisks vīriešu organismam tā antioksidantā un pretiekaisuma iedarbības dēļ; arī var atrisināt nomācošas ādas problēmas.
Magnijs
Magnija darbība ir saistīta ar vairāk nekā 600 reakcijām organismā, tostarp enerģijas ražošanu, sadalot pārtiku, jaunu proteīnu veidošanos, muskuļu atslābināšanu un neirotransmiteru regulēšanu. Magnijs spēlē galveno lomu, pārvēršot D vitamīnu tā aktīvajā formā, kas palīdz uzsūkt kalciju. Magnijs ir arī svarīgs muskuļu sistēmas darbībai kustību laikā. Pētījumi rāda, ka magnijs var palielināt sportistu, vecāka gada gājuma cilvēku un cilvēku ar hroniskām slimībām spējas. Vīriešiem magnijs ir īpaši svarīgs aktīvai sportošanai, spēka palielināšanai un bioloģiski aktīvu vielu ražošanai, kas nodrošina noskaņojumu un motivāciju.
- Anglin, R. E., Samaan, Z., Walter, S. D., & McDonald, S. D. (2013). D vitamīna trūkums un depresija pieaugušajiem: sistemātisks pārskats un meta-analīze. The British journal of psychiatry, 202(2), 100-107.
- Bach, H. V., Kim, J., Myung, S. K., & Cho, Y. (2016). Ģenšeņa piedevu efektivitāte nogurumam un fiziskajai veiktspējai: meta-analīze. Journal of Korean medical science, 31(12), 1879-1886.
- Bayan, L., Koulivand, P. H., & Gorji, A. (2014). Ķiploks: potenciālo terapeitisko efektu pārskats. Avicenna journal of phytomedicine, 4(1), 1.
- CHOI, K. T. (2008). Korejiešu Panax ģenšeņa botāniskās īpašības, farmakoloģiskie efekti un ārstnieciskās sastāvdaļas. Acta Pharmacologica Sinica, 29(9), 1109-1118.
- Christakos, S., Ajibade, D. V., Dhawan, P., Fechner, A. J., & Mady, L. J. (2012). D vitamīns: metabolism. Rheumatic Disease Clinics, 38(1), 1-11.
- De Baaij, J. H., Hoenderop, J. G., & Bindels, R. J. (2015). Magnijs cilvēkā: veselības un slimību sekas. Physiological reviews.
- Eilat-Adar, S., Sinai, T., Yosefy, C., & Henkin, Y. (2013). Uztura rekomendācijas sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Nutrients, 5(9), 3646-3683.
- Evans, J. R., & Lawrenson, J. G. (2017). Antioksidantu vitamīnu un minerālu piedevas vecuma izraisītas makulas deģenerācijas progresēšanas palēnināšanai. Cochrane Database of Systematic Reviews, (7)
- Harris, E., Kirk, J., Rowsell, R., Vitetta, L., Sali, A., Scholey, A. B., & Pipingas, A. (2011). Multivitamīnu piedevu ietekme uz noskaņojumu un stresu veseliem vecāka gadagājuma vīriešiem. Human Psychopharmacology: Clinical and Experimental, 26(8), 560-567.
- Harrison, F. E. (2012). Kritisks vitamīna C pārskats vecuma izraisītas kognitīvās pasliktināšanās un Alcheimera slimības profilaksei. Journal of Alzheimer's Disease, 29(4), 711-726.
- Juraschek, S. P., Guallar, E., Appel, L. J., & Miller III, E. R. (2012). Vitamīna C piedevu ietekme uz asinsspiedienu: randomizētu kontrolētu pētījumu meta-analīze. The American journal of clinical nutrition, 95(5), 1079-1088.
- Kasote, D. M., Katyare, S. S., Hegde, M. V., & Bae, H. (2015). Augu antioksidantu potenciāla nozīme un tā nozīmīgums terapeitiskajās pielietošanās jomās. International journal of biological sciences, 11(8), 982.
- Kennedy, D. O. (2016). B vitamīni un smadzenes: mehānismi, deva un efektivitāte — pārskats. Nutrients, 8(2), 68.
- Kennedy, D. O., Veasey, R., Watson, A., Dodd, F., Jones, E., Maggini, S., & Haskell, C. F. (2010). Augstas devas B vitamīnu komplekss ar vitamīnu C un minerālvielām subjektīvā noskaņojuma un veiktspējas ietekme veseliem vīriešiem. Psychopharmacology, 211(1), 55-68.
- Lafuente, R., González-Comadrán, M., Solà, I., López, G., Brassesco, M., Carreras, R., & Checa, M. A. (2013). Koenzīms Q10 un vīriešu neauglība: meta-analīze. Journal of assisted reproduction and genetics, 30(9), 1147-1156.
- Levenson, C. W. (2006). Cinks: jaunais antidepresants? Nutrition reviews, 64(1), 39-42.
- Li, Y., & Schellhorn, H. E. (2007). Jauni atklājumi un jaunas terapeitiskās perspektīvas vitamīnam C. The Journal of nutrition, 137(10), 2171-2184.
- Maresz, K. (2015). Pareiza kalcija lietošana: vitamīns K2 kā kaulu un sirds un asinsvadu veselības veicinātājs. Integrative Medicine: A Clinician's Journal, 14(1), 34.
- Pham-Huy, L. A., He, H., & Pham-Huy, C. (2008). Brīvie radikāļi, antioksidanti slimībās un veselībā. International journal of biomedical science: IJBS, 4(2), 89.
- Popovic, L. M., Mitic, N. R., Miric, D., Bisevac, B., Miric, M., & Popovic, B. (2015). Vitamīna C piedevu ietekme uz oksidatīvo stresu un neitrofilu iekaisuma reakciju akūtā un regulārā fiziskā slodzē. Oxidative medicine and cellular longevity, 2015.
- Rizvi, S., Raza, S. T., Faizal Ahmed, A. A., Abbas, S., & Mahdi, F. (2014). Vitamīna E loma cilvēka veselībā un dažās slimībās. Sultan Qaboos University Medical Journal, 14(2), e157.
- Ross, A. C. (2012). Vitamīns A un retinoiskā skābe T-šūnu saistītajā imunitātē. The American journal of clinical nutrition, 96(5), 1166S-1172S.
- Santillo, V. M., & Lowe, F. C. (2006). Vitamīnu, minerālvielu un piedevu loma prostatas vēža profilaksē un ārstēšanā. International braz j urol, 32(1), 3-14.
- Schurgers, L. J., Teunissen, K. J., Hamulyák, K., Knapen, M. H., Vik, H., & Vermeer, C. (2007). Vitamīnu K saturošas uztura piedevas: sintētiskā vitamīna K1 un natto atvasinātā menakinona-7 salīdzinājums. Blood, 109(8), 3279-3283.
- Shaffer, J. A., Edmondson, D., Wasson, L. T., Falzon, L., Homma, K., Ezeokoli, N., ... & Davidson, K. W. (2014). Vitamīna D piedevas depresijas simptomiem: sistemātisks pārskats un meta-analīze randomizētiem kontrolētiem pētījumiem. Psychosomatic medicine, 76(3), 190.
- Shearer, M. J., Fu, X., & Booth, S. L. (2012). Vitamīna K uzturs, vielmaiņa un prasības: mūsdienu koncepcijas un nākotnes pētījumi. Advances in Nutrition, 3(2), 182-195.
- Silva, M. C., & Furlanetto, T. W. (2018). D vitamīna zarnu uzsūkšanās: sistemātisks pārskats. Nutrition reviews, 76(1), 60-76.
- Smith, I., Williamson, E. M., Putnam, S., Farrimond, J., & Whalley, B. J. (2014). Ģenšeņa un ģinsenoīdu ietekme un mehānismi kognitīvajās funkcijās. Nutrition reviews, 72(5), 319-333.
- Tomlinson, P. B., Joseph, C., & Angioi, M. (2015). D vitamīna piedevu ietekme uz augšējo un apakšējo ķermeņa muskuļu spēku veselām personām. Sistemātisks pārskats ar meta-analīzi. Journal of science and medicine in sport, 18(5), 575-580.
- Vincent, J. B. (2019). Hroma piedevu ietekme uz ķermeņa sastāvu, cilvēka un dzīvnieku veselību, insulīna un glikozes vielmaiņu. Current Opinion in Clinical Nutrition & Metabolic Care, 22(6), 483-489.
- Zastrow, M. L., & Pecoraro, V. L. (2014). Hidrolītisko cinka metaloenzīmu projektēšana. Biochemistry, 53(6), 957-978.
- Zhong, M., Kawaguchi, R., Kassai, M., & Sun, H. (2012). Tīklenes, retinola, retinala un vitamīna A dabiskā vēsture kā gaismas sensors. Nutrients, 4(12), 2069-2096.
