Cinks
Cinks ir būtisks vairāk nekā 300 fermentiem, kas iesaistīti vielmaiņā, gremošanā, nervu darbībā un citās ķermeņa funkcijās. Tas atbalsta arī imūnsistēmas darbību, augšanu un brūču dzīšanu. Šis minerāls ir ļoti svarīgs ādas veselībai, DNS sintēzei un proteīnu ražošanai. Cinks palīdz veidot kaulu minerālo daļu — tam ir pozitīva ietekme uz osteoblasti un kavē osteoklastu darbību. Tas darbojas kā spēcīgs antioksidants un palīdz stiprināt imunitāti, kā arī cīnīties ar iekaisumiem. Cinka zudums šūnu membrānās palielina to jutīgumu pret oksidatīviem bojājumiem un pasliktina funkcionalitāti. Cinks ir labi pazīstams ar nozīmi cukura līmeņa kontrolē un insulīna jutīguma uzlabošanā. Cinka piedevas ir lielisks līdzeklis ādas veselības atbalstīšanai un tādu ādas stāvokļu ārstēšanai kā akne. Trūkums var izraisīt pūtītes, psoriāzi, atkārtotas kārpas, ekzēmu, atopisko dermatītu, rozāciju un ādas novecošanos. Cinka deficīts bieži novērojams jauniem cilvēkiem, īpaši uzsākot veģetāru vai vegānu uzturu. Tas var kļūt par izaicinājumu arī grūtniecēm un zīdaiņiem. Tāpat cinka trūkumu saista ar hroniskām slimībām, piemēram, reimatoīdo artrītu, cukura diabētu un aterosklerozi. Situācijās kā alkoholisms, smagi apdegumi, aknu ciroze, diabēts, ēšanas traucējumi, kuņģa ķirurģiska noņemšana, celiakija, Krona slimība, čūlains kolīts, aizkuņģa dziedzera un nieru saslimšanas, dermatozes, psoriāze un ilgstošs stress — ieteicams palielināt cinka daudzumu vai lietot to kā papildu piedevu.
Magnijs
Pētījumi liecina, ka aptuveni 50 % cilvēku ASV un Eiropā ar ikdienas uzturu saņem mazāk magnija nekā ieteicamais dienas daudzums. Zems magnija līmenis saistīts ar daudzām veselības problēmām, piemēram, 2. tipa cukura diabētu, sirds slimībām un Alcheimera slimību. Lai organisms darbotos optimāli, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu magnija uzņemšanu. Aptuveni 60 % jūsu magnija atrodas kaulos, bet pārējais — muskuļos, mīkstajos audos un šķidrumos, tostarp asinīs. Magnijs darbojas kā kofaktors bioloģiskajās reakcijās — tas iesaistīts vairāk nekā 600 reakcijās organismā, tostarp enerģijas radīšanā no pārtikas, balstu veidošanā (proteīns, DNS, RNS), muskuļu atpūtā un neiromediatoru regulācijā. Magnijs ir būtisks vitamīna D aktivācijai aktīvā formā, lai uzlabotu kalcija absorbciju. Magnijs ir arī svarīgs muskuļu darbībai fiziskās slodzes laikā. Fiziskā piepūle var palielināt magnija nepieciešamību par 10–20 % atkarībā no intensitātes. Magnijs palīdz glikozei iekļūt muskuļos un novērst lakāta uzkrāšanos, kas veidojas slodzes laikā. Pētījumi rāda, ka magnijs var palielināt izturību sportistiem, gados vecākiem cilvēkiem un hronisku slimību pacientiem. Tomēr pierādījumi nav viennozīmīgi. Magnijs palīdz pazemināt asinsspiedienu, mazināt PMS simptomus un daudziem lietotājiem var mazināt arī depresijas pazīmes. Daudzi cilvēki, kuri lieto magnija piedevas, neveido blakusparādības. Tomēr tas var nebūt drošs cilvēkiem, kas lieto dažus diurētiskos līdzekļus, sirds medikamentus vai antibiotikas — magnijs lielās devās var izraisīt caureju, nelabumu vai vemšanu. Jo īpaši cilvēkiem ar nieru problēmām jābūt piesardzīgiem.
Kalcijs
Kalcijs ir nepieciešams asins cirkulācijai, muskuļu kustībai un hormonu izdalīšanai. Šis minerāls ir svarīgs, lai uzturētu veselīgu saziņu starp smadzenēm un citām ķermeņa daļām. Tas būtiski ietekmē muskuļu kontrakcijas un sirds un asinsvadu darbību. Kalcijs ir spēcīgu zobu un kaulu pamatā. 99 % ķermeņa kalcija koncentrējas kaulos un zobos. Ja uzturā nav pietiekami daudz kalcija, organismam jāizmanto rezerves no kauliem. Jums ir nepieciešams arī D vitamīns, lai organismā varētu absorbēt kalciju. Tas nozīmē, ka pati diēta bagāta ar kalciju nebūs efektīva bez pietiekama D vitamīna līmeņa — organisms to neuzņems. Ne visi spēj uzņemt nepieciešamo kalcija daudzumu ar uzturu vien — piemēram, personas ar laktozes nepanesību, vegāni, cilvēki, kas lieto kortikosteroīdus vai slimo ar osteoporozi vai nevēlas piena produktus. Kalcija piedevas var noderēt šādos gadījumos. Kalcija karbonāts un kalcija citrāts ir divas populārākās piedevu formas — pēdējā labāk piemērota gados vecākiem cilvēkiem ar zemu skābes ražošanu kuņģī. Ņem vērā, ka pārāk liels kalcija daudzums var izraisīt hiperkalciēmiju — stāvokli ar simptomiem kā kuņģa sāpes, nelabums, nervozitāte un depresija. Pārmērīgs D vitamīna daudzums papildus var veicināt kalcija pārlieku uzsūkšanos un hiperkalciēmiju. Papildus kalcijs var traucēt citu uzturvielu vai medikamentu uzsūkties.
Mangāns
Mangāns ir mikroelements, kas organisms nepieciešams nelielos daudzumos. Tas būtisks normālai smadzeņu, nervu sistēmas un fermentu darbībai. Lai gan organisms spēj uzglabāt mangānu nierēs, aknās, aizkuņģa dziedzerī un kaulos, tas jāuzņem arī ar uzturu. Mangāns atbalsta kaulu veselību — veicinot to attīstību un uzturēšanu, kā arī veidojot kaulu blīvumu kopā ar kalciju, cinku un varu. Tas ir arī daļa no antioksidatīvā fermenta superoksīdu dismutāzes (SOD), kas palīdz aizsargāt šūnas no brīvajiem radikāļiem. Tiek uzskatīts, ka brīvie radikāļi veicina novecošanos, sirds slimības un dažas vēža formas. Mangāns arī atbalsta iekaisumu mazināšanu. Pētījumi atklāj, ka mangāna kombinācija ar glikozamīnu un hondroitīnu var samazināt osteoartrīta sāpes. Iespējams, zems mangāna līmenis ir saistīts ar paaugstinātu epilepsijas lēkmju risku, bet šis sakars vēl nav pilnībā izprasts. Kopā ar kalciju mangāns var palīdzēt mazināt PMS simptomus. Tas nepieciešams arī prolin‑amino-skābes sintēzei, kas nepieciešama kolagēna ražošanai un brūču dzīšanai. Turklāt mangāns palīdz aktivizēt vairākus enzīmus, ieskaitot cholīnu, tiamīnu, vitamīnus C un E, nodrošina atbalstu aknu funkcijai un darbojas kā kofaktors enerģijas ražošanā, imūnsistēmas atbildē un smadzeņu darbības regulācijā.
Varš
Varš ir minerāls, kas organismam nepieciešams nelielos daudzumos. Tas iesaistīts sarkano asins šūnu veidošanā (kopā ar dzelzi), sirds ritma un asinsspiediena regulācijā, dzelzs absorbcijā, prostatas iekaisuma novēršanā, kaulu un saistaudu attīstībā un uzturēšanā – tostarp smadzenēm un sirdij –, kā arī imūnsistēmas aktivizācijā. Lai gan tā nepieciešamība ir neliela, organisms pats to nespēj sintezēt. Varš tiek pētīts kā iespējams līdzeklis dažādu stāvokļu ārstēšanai, īpaši neirodeģeneratīvām slimībām. Slimības kā celiakija, cistiskā fibroze un Krona slimība var izraisīt vara deficītu. Vara trūkuma simptomi var ietvert drebuļus, tirpšanu, nestabilu gaitu, nejutīgumu, nogurumu, anēmiju un redzes traucējumus vai zudumu.
- Angelova, M., Asenova, S., Nedkova, V., & Koleva‑Kolarova, R. (2011). Copper in the human organism. Trakia Journal of Sciences, 9(1), 88‑98.
- Bonham, M., O'Connor, J. M., Hannigan, B. M., & Strain, J. J. (2002). The immune system as a physiological indicator of marginal copper status? British Journal of Nutrition, 87(5), 393‑403.
- Chen, P., Bornhorst, J., & Aschner, M. (2019). Manganese metabolism in humans.
- De Baaij, J. H., Hoenderop, J. G., & Bindels, R. J. (2015). Magnesium in man: implications for health and disease. Physiological reviews.
- Del Valle, H. B., Yaktine, A. L., Taylor, C. L., & Ross, A. C. (Eds.). (2011). Dietary reference intakes for calcium and vitamin D. National Academies Press.
- Della Pepa, G., & Brandi, M. L. (2016). Microelements for bone boost: the last but not the least. Clinical Cases in Mineral and Bone Metabolism, 13(3), 181.
- Derom, M. L., Sayón‑Orea, C., Martínez‑Ortega, J. M., & Martínez‑González, M. A. (2013). Magnesium and depression: a systematic review. Nutritional neuroscience, 16(5), 191‑206.
- Gröber, U., Schmidt, J., & Kisters, K. (2015). Magnesium in prevention and therapy. Nutrients, 7(9), 8199‑8226.
- Holley, A. K., Bakthavatchalu, V., Velez‑Roman, J. M., & St Clair, D. K. (2011). Manganese superoxide dismutase: guardian of the powerhouse. International journal of molecular sciences, 12(10), 7114‑7162.
- Yamaguchi, M. (2010). Role of nutritional zinc in the prevention of osteoporosis. Molecular and cellular biochemistry, 338(1‑2), 241‑254.
- Yasui, K., & Baba, A. (2006). Therapeutic potential of superoxide dismutase (SOD) for resolution of inflammation. Inflammation Research, 55(9), 359‑363.
- Lamy, O., & Burckhardt, P. (2014). Calcium revisited: part II calcium supplements and their effects. BoneKEy reports, 3.
- Pham‑Huy, L. A., He, H., & Pham‑Huy, C. (2008). Free radicals, antioxidants in disease and health. International journal of biomedical science: IJBS, 4(2), 89.
- Pokan, R., Hofmann, P., von Duvillard, S. P., Smekal, G., Wonisch, M., Lettner, K., ... & Bachl, N. (2006). Oral magnesium therapy, exercise heart rate, exercise tolerance, and myocardial function in coronary artery disease patients. British journal of sports medicine, 40(9), 773‑778.
- Robbins, D., & Zhao, Y. (2014). Manganese superoxide dismutase in cancer prevention. Antioxidants & redox signaling, 20(10), 1628‑1645.
- Rosique‑Esteban, N., Guasch‑Ferré, M., Hernández‑Alonso, P., & Salas‑Salvadó, J. (2018). Dietary magnesium and cardiovascular disease: A review with emphasis in epidemiological studies. Nutrients, 10(2), 168.
- Scheiber, I. F., Mercer, J. F., & Dringen, R. (2014). Metabolism and functions of copper in brain. Progress in neurobiology, 116, 33‑57.
- Setaro, L., Santos‑Silva, P. R., Nakano, E. Y., Sales, C. H., Nunes, N., Greve, J. M., & Colli, C. (2014). Magnesium status and the physical performance of volleyball players: effects of magnesium supplementation. Journal of sports sciences, 32(5), 438‑445.
- Singh, I., Sagare, A. P., Coma, M., Perlmutter, D., Gelein, R., Bell, R. D., ... & Kasper, R. T. (2013). Low levels of copper disrupt brain amyloid‑β homeostasis by altering its production and clearance. Proceedings of the National Academy of Sciences, 110(36), 14771‑14776.
- Takeda, A. (2003). Manganese action in brain function. Brain Research Reviews, 41(1), 79‑87.
- Uwitonze, A. M., & Razzaque, M. S. (2018). Role of magnesium in vitamin D activation and function. J Am Osteopath Assoc, 118(3), 181‑188.
- Veronese, N., Berton, L., Carraro, S., Bolzetta, F., De Rui, M., Perissinotto, E., ... & Coin, A. (2014). Effect of oral magnesium supplementation on physical performance in healthy elderly women involved in a weekly exercise program: a randomized controlled trial. The American journal of clinical nutrition, 100(3), 974‑981.
- Waldman, T., Sarbaziha, R., Merz, C. N. B., & Shufelt, C. (2015). Calcium supplements and cardiovascular disease: A review. American Journal of Lifestyle Medicine, 9(4), 298‑307.
- Zofková, I., Nemcikova, P., & Matucha, P. (2013). Trace elements and bone health. Clinical Chemistry and Laboratory Medicine (CCLM), 51(8), 1555‑1561.
