Kad bērni aug, viņiem ir svarīgi saņemt pietiekami daudz vitamīnu un minerālvielu, lai nodrošinātu optimālu veselību. Daudzi bērni, pateicoties sabalansētai uzturam, saņem pietiekamu daudzumu šo uzturvielu, taču dažos gadījumos bērnu uzturu var būt nepieciešams papildināt ar atbilstošiem vitamīniem vai minerālvielām. Uzturvielu vajadzības bērniem ir atkarīgas no vecuma, dzimuma, auguma, izaugsmes un aktivitātes līmeņa.
C vitamīns
C vitamīns ir viena no galvenajām uzturvielām, kas bērniem nepieciešama, lai imūnsistēma varētu pareizi funkcionēt un attīstīties. C vitamīns ir svarīgs, jo tas piedalās kolagēna, asinsvadu, skrimšļu un muskuļu veidošanā. Tas ir nozīmīgs neirotransmiteru un karnitīna (ķīmiskas vielas, kas atbalsta taukskābju transportu un sadalīšanos enerģijas ieguvei) ražošanā. Tādējādi tas palīdz uzturēt veselīgu ādu, kaulus, zobus un asinsvadus augošā bērna organismā.
B grupas vitamīni
B vitamīnu komplekss ir kā rūpnīca, kurā astoņi čakli darbinieki vienojas, lai radītu un uzturētu enerģijas piegādi organismam, sadalot ar uzturu uzņemtos taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinot līdzsvarotu vielmaiņu, pareizu nervu sistēmas attīstību, veselīgu ādu, asinis un labu redzi. Katram B grupas vitamīnam ir arī īpaša loma. B3 vitamīns (Niacīns) ir nepieciešams, lai smadzeņu vielmaiņas procesi noritētu pareizi. Tas piedalās cukura līmeņa regulēšanā asinīs un neirotransmiteru serotonīna sintēzē, kas nodrošina labu pašsajūtu un miegu. B6 vitamīns (Piridoksīns) piedalās aminoskābju vielmaiņā, sarkano asinsķermenīšu ražošanā un neirotransmiteru serotonīna un dopamīna ražošanā, kas veicina labu garastāvokli un miegu. B7 vitamīns (Biotīns) ir nepieciešams ogļhidrātu un tauku vielmaiņai, kā arī regulē gēnu ekspresiju. Trūkums izpaužas kā paaugstināta jūtība, nogurums un bērnu attīstības aizkavēšanās. B9 vitamīns (Fols Skābe) ir zināms ar to, ka palīdz attīstīties auglim un novērš iedzimtus defektus. B12 vitamīns palīdz uzturēt veselīgas nervu un asins šūnas un piedalās DNS – ģenētiskās vielas – veidošanā visās šūnās. Tas ir būtisks normālai smadzeņu attīstībai un funkcijai. Mielīns ir galvenā smadzeņu attīstības sastāvdaļa no grūtniecības līdz pat vidējam vecumam. Smadzeņu mielinizācija ir cieši saistīta ar neiroattīstību un vēlākām kognitīvajām funkcijām. B12 vitamīns ir arī kofaktors daudzām katalītiskām reakcijām organismā, kas nepieciešamas neirotransmiteru sintēzei un funkcionēšanai. B12 deficīts var izraisīt anēmiju, kas līdzīgi ietekmē kognitīvo attīstību un funkcijas kā dzelzs deficīta anēmija.
A vitamīns
A vitamīns ir nepieciešams augšanas procesiem un audu atjaunošanai, jo tas atbalsta šūnu augšanu. Tas palīdz uzturēt veselīgu ādu un redzi (īpaši vājā apgaismojumā) un stiprina bērnu imūnsistēmu. Tāpat tas uztur veselīgu ādu un noteiktas ķermeņa daļas, piemēram, deguna gļotādu. A vitamīna deficīts var palielināties maziem bērniem tūlīt pēc barošanas ar krūti pārtraukšanas. Visbiežākais un viegli atpazīstams A vitamīna deficīta simptoms zīdaiņiem un bērniem ir kseroftalmija – konjunktīvas un radzenes sausums.
D vitamīns
D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos zarnās un uztur kalcija un fosfora koncentrāciju asinīs, kas ir svarīgi kaulu mineralizācijai. Tas ir īpaši svarīgs bērnu kaulu augšanai un kaulu un muskuļu audu stiprināšanai. Tādēļ pietiekams D vitamīna daudzums pasargā bērnus no rahīta. D vitamīns samazina iekaisuma procesus, aktivizē un stiprina nervu, muskuļu un imūno funkciju. Pietiekams šī vitamīna līmenis samazina bērnu iespējamību saslimt ar infekcijām vai vīrusu slimībām.
E vitamīns
E vitamīns ir taukos šķīstoša uzturviela, kas atrodama daudzos pārtikas produktos. Organismā tas darbojas kā antioksidants, kas aizsargā šūnas no brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem. E vitamīns ir pamats stiprai imunitātei un veselīgai ādai un acīm. Tas aizsargā šūnas no bojājumiem. E vitamīnu kā papildinājumu bērniem lieto, ja ir pieauguma aizkave vai priekšlaicīgas retinopātijas profilaksei. Jaundzimušajiem tas tiek dots, lai uzlabotu antioksidantu statusu un novērstu brīvo radikāļu radītus bojājumus šūnu membrānās, kā arī nomāc iekaisuma procesus un veicina imūnsistēmas attīstību. Bērniem ar tauku uzsūkšanās traucējumiem E vitamīnu lieto, lai novērstu neiropātiju, gremošanas trakta problēmas un miopātiju, ko izraisa E vitamīna deficīts.
Koferments Q10
Tas ir ļoti svarīgs savienojums, kas saistīts ar enerģijas ražošanu visās organisma šūnās, tieši mitohondrijās. Koferments Q10 ir organisma ražots savienojums, kas uzglabājas šūnu mitohondrijās. Mitohondrijas atbild par enerģijas ražošanu. Koferments Q10, iekļūstot mitohondriju elpošanas ķēdē un sasaistot tās daļas, ir nepieciešams enerģijas ražošanai no uzturvielām. Mitohondrijas arī aizsargā šūnas no oksidatīviem bojājumiem un slimības izraisošām baktērijām vai vīrusiem.
Luteīns
Luteīns ir bagāts ar audiem, kas saistīti ar redzi – acī un smadzenēs. Luteīns ir karotinoīds, kas saistīts ar beta-karotīnu un A vitamīnu. Tas vislabāk uzsūcas, ja to lieto ar taukainu pārtiku. Daudzi cilvēki luteīnu sauc par "acu vitamīnu". Pētījumi liecina, ka luteīns un tā izomēri spēlē svarīgu lomu acu attīstībā dzemdē un visa mūža garumā, redzes efektivitātē jaunībā un vecumā, kā arī samazina risku saslimt ar biežām ar vecumu saistītām acu slimībām vecākiem cilvēkiem.
Cinks
Cinks atbalsta bērnu imūnsistēmu un palīdz organismam izmantot enerģiju no ogļhidrātiem, olbaltumvielām un taukiem. Tas arī spēlē nozīmīgu lomu brūču dzīšanas procesos.
Selēns
Selēns ir būtisks mikroelements organismam. Tas ir enzīmu regulēšanas kofaktors, kas palīdz uzturēt audu un muskuļu veselību, veselīgu sirds muskuļu un ādu. Tam piemīt antioksidanta un pretiekaisuma īpašības. Selēns spēlē svarīgu lomu imūnsistēmas darbībā. Šis antioksidants palīdz samazināt oksidatīvo stresu organismā, tādējādi samazinot iekaisumu un pastiprinot imunitāti. Pētījumi rāda, ka paaugstināts selēna līmenis asinīs ir saistīts ar uzlabotu imūnatbildi. Selēns ir arī svarīgs optimālai vairogdziedzera funkcijai. Vairogdziedzera audos ir augstāks selēna līmenis nekā jebkurā citā cilvēka orgānā. Šis spēcīgais minerals palīdz aizsargāt vairogdziedzeri no oksidatīviem bojājumiem un spēlē svarīgu lomu vairogdziedzera hormonu ražošanā. Veselīgs vairogdziedzeris ir svarīgs, jo tas regulē vielmaiņu un kontrolē augšanu un attīstību.
Mellenes ekstrakts
Mellenes un tajās esošie flavonoīdi kā antioksidanti ir spēcīgi antioksidanti un svarīgi novecošanās procesu palēnināšanai, atmiņas un domāšanas prasmju uzlabošanai (kognitīvajām funkcijām). Flavonoīdu lietošana ir saistīta gan ar asinsvadu, gan ar kognitīvo spēju stiprināšanu visā dzīves laikā. Flavonoīdu ieguvums asinsvadu funkcijas uzlabošanai ir plaši izpētīts. Flavonoīdi arī intensificē smadzeņu asinsriti, aizsargā neironus no stresa, piemīt pretiekaisuma un antioksidanta īpašības un pozitīvi stimulē nervu signālus. Augošam organismam ir ļoti svarīga optimāla kognitīvo spēju attīstība, to uzturēšana un stiprināšana.
Citrusu bioflavonoīdi (Rutīns)
Bioflavonoīdi ir augu pigmentu grupa, kas ir atbildīga par daudzu augļu krāsu. Citrusaugļos ir citrusaugļu bioflavonoīdi. Flavonoīdi ir viena no visizplatītākajām savienojumu grupām cilvēka uzturā ar antioksidanta aktivitāti. Citrusaugļu bioflavonoīdi, piemēram, hesperidīns, rutīns un tangeritīns, var arī palielināt C vitamīna koncentrāciju un uzturēt veselīgu kapilāru caurlaidību un asinsriti. Citrusaugļu bioflavonoīdu komplekss ir noderīgs arī antioksidanta aizsardzībai. Citrusaugļu bioflavonoīdi ir pazīstami arī kā “vitamīns P” un visbiežāk ietver rutīna un hesperidīna kompleksu. Augošam bērnam ir ļoti svarīga organisma antioksidanta spēja, kas samazina iekaisuma procesu izplatību un nodrošina normālu bērna attīstību.
- Bhagavan, H. N., & Chopra, R. K. (2006). Coenzyme Q10: absorption, tissue uptake, metabolism and pharmacokinetics. Free radical research, 40(5), 445-453.
- Barfoot, K. L., May, G., Lamport, D. J., Ricketts, J., Riddell, P. M., & Williams, C. M. (2019). The effects of acute wild blueberry supplementation on the cognition of 7–10-year-old schoolchildren. European journal of nutrition, 58(7), 2911-2920.
- Black, M. M. (2008). Effects of vitamin B12 and folate deficiency on brain development in children. Food and nutrition bulletin, 29(2_suppl1), S126-S131.
- Cusick, S. E., & Georgieff, M. K. (2016). The role of nutrition in brain development: the golden opportunity of the “first 1000 days”. The Journal of pediatrics, 175, 16-21.
- Dos Santos, M., Veneziani, Y., Muccillo-Baisch, A. L., & Júnior, F. M. R. D. S. (2019). Global survey of urinary selenium in children: A systematic review. Journal of Trace Elements in Medicine and Biology, 56, 1-5.
- Golden, N. H., & Abrams, S. A. (2014). Optimizing bone health in children and adolescents. Pediatrics, 134(4), e1229-e1243.
- Hammond, B. R. (2014). Lutein and cognition in children. Journal of Nutritional Science, 3.
- Jain, R., Singh, A., Mittal, M., & Talukdar, B. (2015). Vitamin B12 deficiency in children: a treatable cause of neurodevelopmental delay. Journal of Child Neurology, 30(5), 641-643.
- Kalt, W., Cassidy, A., Howard, L. R., Krikorian, R., Stull, A. J., Tremblay, F., & Zamora-Ros, R. (2020). Recent research on the health benefits of blueberries and their anthocyanins. Advances in Nutrition, 11(2), 224-236.
- Kennedy, D. O. (2016). B vitamins and the brain: mechanisms, dose and efficacy—a review. Nutrients, 8(2), 68.
- Khalid, S., Barfoot, K. L., May, G., Lamport, D. J., Reynolds, S. A., & Williams, C. M. (2017). Effects of acute blueberry flavonoids on mood in children and young adults. Nutrients, 9(2), 158.
- Mares, J. (2016). Lutein and zeaxanthin isomers in eye health and disease. Annual review of nutrition, 36, 571-602.
- Pitkin, R. M., Allen, L. H., Bailey, L. B., & Bernfield, M. (2000). Dietary Reference Intakes for Thiamin, riboflavin, niacin, vitamin B6, folate, vitamin B12, Pantothenic acid, biotin and choline. Washington, DC.
- Rayman, M. P. (2000). The importance of selenium to human health. The lancet, 356(9225), 233-241.
- Stiles, J., & Jernigan, T. L. (2010). The basics of brain development. Neuropsychology review, 20(4), 327-348.
- Tanumihardjo, S. A. (2011). Vitamin A: biomarkers of nutrition for development. The American journal of clinical nutrition, 94(2), 658S-665S.
- Ventura, M., Melo, M., & Carrilho, F. (2017). Selenium and thyroid disease: from pathophysiology to treatment. International journal of endocrinology, 2017.
- Westergren, T., & Kalikstad, B. (2010). Dosage and formulation issues: oral vitamin E therapy in children. European journal of clinical pharmacology, 66(2), 109-118.